Foto: Publicitātes attēls
Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. līmeņa uzkrājumu līmenis pirmo reizi ir pārsniedzis septiņu miljardu eiro atzīmi (dalībnieku skaits ir aptuveni 1,3 miljoni cilvēku), kas cita starpā noticis arī dēļ pozitīvas dinamikas finanšu tirgos. Ieguldītā pensiju nauda ir spējusi pensijas krājējiem nopelnīt jaunu naudu, jo 2023. gads investoriem ir bijis labvēlīgs. Īpaši tas attiecas uz akciju tirgu, – globālā akciju tirgus indeksa "MSCI All Country World" vērtība kāpusi vairāk nekā par 10%. Vērtējot finanšu tirgu izaugsmes iespējas šogad, jāpiemin vismaz četri nozīmīgi ietekmes faktori: prezidenta vēlēšanas ASV un pirmsvēlēšanu kampaņa; gaidāmā procentu likmju samazināšana Eiropā un ASV; kara gaita Ukrainā; globālā pieprasījuma dinamika. Jāpatur prātā, ka katru gadu saskaramies arī ar vairākiem neprognozējamiem notikumiem, kas būtiski ietekmē ekonomiku un finanšu tirgus.

Labie gadi pārspēj sliktos

2022. gadā finanšu tirgos pieredzējām kritumu, – daudziem tas lika pārtraukt ieguldījumus un iemaksu veikšanu, piemēram, pensiju 3. līmenī. Būtiski atgādināt, ka ilgtermiņā tirgi nodrošina pozitīvu atdevi. Tā septiņos no pēdējiem desmit gadiem globālā akciju tirgus rezultāts ir bijis pozitīvs, bet piecos gados procentu pieaugums sasniedzis pat divciparu skaitli. Tas nozīmē, ka vinnētāji būs tie, kuri lejupslīdes laikā turpināja ieguldīt intensīvāk, jo vērtspapīru vērtība bija zemāka un par to pašu naudas daudzumu varēja nopirkt vairāk nekā šobrīd. Pensijas krāšana ir ilgtermiņa ieguldījums, tāpēc krājējiem nevajadzētu satraukties par lejupslīdi kādā mēnesī vai pat gadā, bet drīzāk būtu jāpievērš uzmanība, vai jūsu ieguldījuma plāns atbilst jūsu vecumam.

Straujāk pērn pieauga aktīvākie pensiju 2. līmeņa plāni, nodrošinot pat 15% un 20% ienesīgumu gada griezumā. Konservatīvo un sabalansēto plānu ienesīgums svārstījās no 5% līdz 10%. Aktīvo plānu izvēle nozīmē, ka lielākā daļa no pensiju uzkrājumu (līdz pat 100%) tiek ieguldīta uzņēmumu akcijās, bet konservatīvie plāni orientēti uz zema riska ieguldījumiem obligācijās.

Līderpozīcijās nostiprinās ASV, bet riski vienalga jāizlīdzina

Kas tad ir noticis globālajos finanšu tirgos pagājušā gada laikā, paaugstinot mūsu pensiju uzkrājumu ienesīgumu? Apskatot pasaules reģionus un valstis, var secināt, ka galvenais vilcējspēks pēdējo desmit gadu periodā ir bijis ASV akcijas (īpaši IT nozare). ASV akciju kapitalizācija globālā mērogā šobrīd sasniedz apmēram 60% no pasaules indeksa. Tik liela dominance kādai valstij nekad iepriekš nav novērota. Jāpiebilst gan, ka indeksu veidošana ir subjektīva un var neatspoguļot visu akciju tirgu pilnībā, tomēr milzīgā ASV dominance nozīmē, ka īpaši nozīmīgs visai pasaulei būs valsts prezidenta priekšvēlēšanu laiks, kā arī vēlēšanu iznākums, kam būs tālejošas konsekvences globālās ekonomikas attīstībā.

ASV ne vienmēr ir bijis lielākais akciju tirgus. 80. gados būtiska loma bija Japānas akciju tirgum, kura vērtība sasniedza gandrīz pusi no pasaules tirgus kapitalizācijas. Tad Japānas akciju tirgus piedzīvoja strauju pārkaršanu un vērtības kritumu, rezultātā zaudējot arī savu nozīmi pasaules akciju tirgū. Šobrīd Japānas "svars" globālajā mērogā ir nokrities līdz 5%.

Savukārt divtūkstošo gadu sākumā strauju izaugsmi piedzīvoja tā saucamo attīstības valstu (Ķīna, Latīņamerikas valstis u.c.) akcijas – to vērtība auga straujāk nekā citos reģionos. Attīstības valstu īpatsvars globālajā indeksā pieauga vairākkārtīgi, pārsniedzot 10% no indeksa. Pastāvēja uzskats, ka daudzām attīstības valstīm kļūstot atvērtākām, tās piedzīvos strauju ekonomikas izaugsmi. Šajā periodā augstāku atdevi nodrošināja ieguldījumu portfeļi ar uzsvaru uz ieguldījumiem Ķīnā un citās attīstības valstīs. Tomēr pēdējā desmitgadē attīstības valstu akciju atdeves rezultāti nav bijuši tik iepriecinoši. Tātad, ja kāds reģions ir uzrādījis labus rezultātus ilglaicīgi, tas nenozīmē, ka tā turpināsies arī turpmāk. Ar laiku līderi mainās. Tas lieku reizi pierāda seno patiesību, ka ieguldījumiem jābūt diversificētiem, – gan attiecībā uz ieguldījumu reģioniem, gan nozarēm.

Tirgū ir notikusi arī tāda parādība, ko dēvē par tirgus koncentrāciju. Pēdējos desmit gados ir divkāršojusies desmit lielāko uzņēmumu koncentrācija pasaules akciju indeksā. Desmit lielākie uzņēmumi sasniedz gandrīz piekto daļu no indeksa kapitalizācijas. Tikai divi no tiem – "Apple" un "Microsoft" – bija starp lielākajiem arī pirms desmit gadiem, pie tam šo uzņēmumu "svars" ir būtiski audzis, strauji kāpjot uzņēmumu akciju cenai. Šāda koncentrācija gan rada arī lielāku svārstību risku, jo, ja kas atgadās ar kādu no lielajiem uzņēmumiem, sekas būs jūtamas visā finanšu tirgū kopumā.

Pensija kā investīcija – kas jāņem vērā?

Ņemot vērā, ka ieguldījums pensijas uzkrājumā spēj nodrošināt labu atdevi, šī ir ilgtermiņa investīcija un instruments kapitāla vairošanai. Piemēram, ja līdz pensijai ir atlikuši 30 gadi, prognozētais uzkrājums pensijas vecumā var sasniegt 100 tūkstošus eiro, un puse no šīs summas būtu veiktās iemaksas, bet otra puse – peļņa no ieguldījumiem (pie nosacījuma, ka alga pirms nodokļu nomaksas ir 1500 eiro mēnesī).

Kas būtu jāņem vērā, lai no sava pensijas kapitāla saņemtu iespējami lielāku atdevi? Pats būtiskākais nosacījums ir pieskaņot pensijas plānu savam vecumam, jeb laikam, kas atlicis līdz pensijai. Piemēram, no 1980. līdz 1989. gadam dzimušajiem piemērots būtu pensiju plāns "1980+", kur tuvākajos gados viss uzkrājums tiktu ieguldīts akcijās, bet īsi pirms pensijas vecuma plāns pakāpeniski pāriet uz ieguldījumiem valstu emitētās obligācijās. Sākotnējie ieguldījumi ar augstāku risku ļauj nopelnīt lielāku kapitālu, bet vēlāk riska līmenis tiek samazināts, lai negaidīta finanšu tirgu lejupslīde "nenoēstu" sakrāto kapitālu.

Aizejot pensijā Latvijas iedzīvotāji saņem tikai apmēram pusi no ienākumiem, kas gūti darba gaitu gados, tāpēc ir svarīgi sekot līdzi sava pensiju plāna ienesīgumam (portālā Latvija.gov.lv), kā arī pašiem veikt papildu iemaksas brīvprātīgajā pensiju 3. līmenī. Savukārt pensijas 2. līmeņa pārvaldītāju var mainīt reizi gadā, bet ieguldījumu plānu pie esošā pārvaldnieka – divas reizes gadā. Plāna nomaiņu var veikt portāla Latvija.gov.lv, sadaļā "VSAA informācija un pakalpojumi".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!