Foto: Pexels

Lai arī Latvijas kapitāla tirgus ir snauduļojošs, tomēr pēdējos gados biržā ir ienākuši jauni uzņēmumi. Kamēr politiķi un finanšu nozare spriež, kas būtu uzlabojams, lai palīdzētu tirgum augt, "Delfi Bizness" nolēma noskaidrot, cik turīgs šobrīd būtu investors, kurš pa šo laiku ieguldījis biržas debitantos.

Kad uzņēmums dodas uz biržu, pirms akcijas nonāk ikdienas tirdzniecībā, tiek rīkots sākotnējais publiskais akciju piedāvājums (IPO). Uzņēmums tā laikā cenšas pierunāt gan privātos, gan institucionālos investorus (piemēram, pensiju fondus) iegādāties akcijas.

Pirkt vai nepirkt?

Tas ir arī viens no jautājumiem, ko gan profesionālie, gan jaunie investori sev uzdod, – vai ir vērts akcijas iegādāties par IPO cenu? Daudzi ir skeptiski.

Pat leģendārais investors Vorens Bafets ir teicis, ka sākotnējie akciju piedāvājumi ir izdevīgi uzņēmumiem, bet reti – investoriem. Kādā intervijā ar mediju CNBC viņš atklāja, ka nav iegādājies akcijas IPO laikā kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem.

Kā veicies Latvijas IPO?

Lai noskaidrotu, vai Vorena Bafeta gudrības var attiecināt arī uz mazo Latvijas tirgu, "Delfi Bizness" veica nelielus aprēķinus, kuros:

  • pieņēmām, ka investors bija gatavs ieguldīt līdz 100 eiro,
  • salīdzinājām akcijas IPO iegādes cenu ar to cenu, par kādu tika veikti pēdējie darījumi Rīgas biržā 29. novembrī,
  • izvēlējamies četrus uzņēmums, kas kopš 2020. gada startējuši biržā, – "DelfinGroup", "Virši-A", "Indexo" un "APF Holdings",
  • aprēķinos iekļāvām arī "Madara Cosmetics", kas debitēja nu jau tālajā 2017. gadā, bet, ņemot vērā, ka eksperti iesaka veidot portfeli, domājot par ilgtermiņu, vērts apskatīt arī senāko debitantu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!