Foto: morgueFile
Par to, ka Latvijas iedzīvotājiem ar uzkrāšanu neiet tik cerīgi kā citām Rietumeiropas valstīm tiek sludināts vismaz reizi ceturksnī jaunos banku pētījumos. Un tad tiek diskutēts par uzkrāšanas zemo kultūru, par neuzticību bankām, bet man liekas, cilvēki nekrāj tāpēc, ka krāt ir garlaicīgi.
Tāds ir mūsu dzīves ritms - mediju ziņa nespēj dzīvo ilgāk par dienu un ieraksts
Twitterī
paliek atmiņā tikai tad, ja ir pamatīgi nošokējis. Lūk te mani uzkrāšanas ieteikumi, ne šokējoši, bet visnotaļ viltīgi paņēmieni no pašas un citu pieredzes!

Iztīri kabatas

Kad tev izdod atlikumu, tu reizēm to ieliec makā, bet vīrieši bieži vien ieber kabatā (jakas, bikšu), sievietes mēdz iebērt somiņas kabatā. Tad uzkrāšanas likums ir tāds, ka to, kas pēc darba dienas paliek ārpus maka - saber krājkasītē, kaut vai stikla burkā (būs smuks interjera elements). Šis krāšanas veids tev nenodrošinās pārtikušas vecumdienas, bet reizi mēnesī bezmaksas kino seanss ar popkornu sanāks - tagad vai vecumdienās vari pats izvēlēties. To vai izdosies uzkrāt tādā veidā nosaka tas, cik daudz tu ikdienā tērē skaidro naudu. Kā arī - ja esi pedants, kurš līdz pēdējam santīmam atlikumu saber makā, tad sev uzliec bargu nosacījumu - iztukšot sīknaudas nodalījumu makā katru vakaru. Tad tev var sanākt mēneša beigās arī vakariņas smalkā restorānā. Mana pieredze: Vidēja izmēra zila krājcūciņa pilna līdz augšai kļuva 3 gados. Vakar izskaitīju, ka tajā ietilpa 169.55 Ls. Nemaz ne tik slikti, ņemot vērā, ka bija dienas pirms algas, kad makšķerēju ārā baltās monētas.

Esi kolekcionārs

Man ir paziņa, kas krāj tikai divlatniekus un tikai noteiktam termiņam. Piemēram, ceļojumam. Bet noteikumi ir dzelžaini - piemēram, līdz 2012. gada 1.jūnijam visus divlatniekus, kas nonāk pie tevis nedrīkst nekādā gadījumā tērēt, bet jānoliek tam paredzētajā vietā - cūciņa, burciņa vai maisiņš, tā ir brīva izvēle. Viņš man stāsta, ka gadās tā, ka no desmit latiem tev izdod četrus divlatniekus, bet likums ir likums un tie ceļo uz krājkasi. Starp citu zinu, ka viņš nav vienīgais un iespējams tieši tādēļ tik reti parādās šīs monētas apgrozībā. Arī šai krāšanas metodei ir svarīgi, cik daudz tu norēķinies skaidrā naudā. Minētais paziņa visu algu tērē tikai skaidrā naudā. Līdz ar to arī iespēja uzkrāt ir daudz lielāka.

Bet, ja es norēķinos tikai ar karti?

Tad arī par tevi ir padomāts! Bank of America piedāvā slinkiem uzkrājējiem Keep the Change programmu. Katra pirkuma summu, ko tu veic ar VISA karti, banka noapaļo līdz pilniem dolāriem un atlikumu ieskaita krājkontā. Piemēram, tu iepērcies RIMI par 5.10 Ls banka no kartes noņem apaļu summu 6.00 Ls, bet 90 santīmus ieskaita krājkontā. Viltīgi, vai ne? Parunājot ar banku ekspertiem tepat Latvijā, uzzināju, ka tik inovatīvs pakalpojums mums nav un diez vai tuvākajā laikā būs, tomēr tiem, kuriem ir vēlēšanās, bet trūkst disciplīnas, var uzkrāt ar automātisko maksājumu. Ja tu algu saņem 15. datumā, tad vari internetbankā nodefinēt, ka katra mēneša 14. datumā no algas konta uz krājkontu pārskaitās 30 vai 50 lati vai varbūt viss konta atlikums. Ja paspēsi visu iztērēt līdz algai - tad nekā, bet gan jau kādu mēnesi  arī krājkontā kaut kas ieripos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!