Lai arī atbilstoši akciju piedāvājuma prospektam kompānijai ir tiesības izmainīt piedāvājuma cenas robežas, tomēr nolemts to nedarīt un neakceptēt akcijas cenas atlaides, ko pieprasa finanšu investori. Kā vērtēt uzņēmuma akciju piedāvājuma atcelšanu un vai tas liecina arī par investoru nevēlēšanos ieguldīt Baltijas reģionā, vērtē bankas "Citadele" vērtspapīru brokeris Kaspars Kurmiņš un "Swedbank" akciju brokeris Juris Jankovskis.
- Kādēļ "Pro Kapital" akciju piedāvājums neizdevās?
- K. Kurmiņš: Šī uzņēmuma specifika tomēr ir saistīta ar ne īpaši prognozējamu darbību. Līdz ar to investoriem visdrīzāk ir bail uzņemties pietiekoši lielus riskus attiecībā pret to cenu, kādu "Pro Kapital" prasīja par savām akcijām. Savukārt uzņēmums akcijas investoriem nav gatavs piedāvāt lētāk.
Līdz ar to tie investori, kuriem ir interese par spekulēšanu, izvēlas akcijas, kas jau ir biržā un sasniedz kaut kādu peļņu īstermiņā. Savukārt tie investori, kuri veic ilgtermiņa ieguldījumus, acīmredzot šo piedāvājumu nav uzskatījuši par pietiekami pārredzamu un stabilu ilgākā laika posmā. Šis tomēr ir salīdzinoši riskants ieguldījums.
- J. Jankovskis: Kā jau "Pro Kapital" savā paziņojumā minēja, tad sākotnējais publiskais piedāvājums tika atcelts, jo nebija pietiekama pieprasījuma pēc kompānijas akcijām par tādu cenu kādu uzņēmums vēlējās un investori pieprasīja ievērojamu akcijas cenas samazinājumu. Savukārt to uzņēmums nebija gatavs akceptēt un izlēma labāk par IPO atcelšanu.
Protams, var tikai izteikt nožēlu par tādu iznākumu, jo jauns emitents Baltijas biržās palielinātu aktivitāti, apgrozījumu un dotu investoriem plašākas investīciju izvēles iespējas.
Tomēr nav nepieciešams arī satraukties, jo joprojām finanšu tirgos valda liela nenoteiktība par nākotni un investori ir visai piesardzīgi uzņemoties riskus un šāds iznākums nebūt nav pārāk liels pārsteigums, jo arī visur citur pasaulē sarežģīto tirgus apstākļu dēļ šogad ir tikuši atcelti daudzi IPO. Jāatzīmē arī, ka uzņēmums vēlējās piesaistīt Baltijas tirgum salīdzinoši lielu summu – aptuveni 70 miljonus eiro (iepriekšējie IPO pēdējos gados bija krietni mazāki), kā arī savu lomu spēlēja nozare, kurā uzņēmums darbojas – nekustāmā īpašuma attīstīšana. Iespējams, ka daudziem vēl atmiņā ir ievērojamais nekustāmā īpašuma cenu kritums un attīstītāju nedienas, kā arī uzņēmuma finanšu rezultāti ir visai svārstīgi, zaudējumiem mijoties ar ievērojamu peļņu, atkarībā no realizētajiem projektiem. Pieļauju, ka uzņēmums ar citu darbības nozari, kur finanšu rezultāti ir labāk prognozējami varētu būt būtu guvis lielāku atzinību. Tāpat, protams, galvenais jautājums ir par cenu, kurai būtu jābūt ļoti konkurētspējīgai, jo pašreiz gan Baltijas tirgū, gan citu valstu biržās ir pieejams pietiekami daudz labu un interesantu kompāniju ar pievilcīgiem novērtējuma līmeņiem.
- Vai nerodas bažas, ka investori aizdomīgi skatās arī uz ieguldījumiem Baltijas biržās un uzņēmumos kā tādos?
- K.Kurmiņš: Ņemot vērā, ka IPO Baltijā ir ļoti maz, par to ir grūti spriest. Ja IPO būtu vairāk un piedalītos vairāk uzņēmumu, tad arī varētu spriest par vērtējumu reģionam kopumā. Tomēr negribētos domāt, ka šī tendence ir vispārīga. Drīzāk jautājums varētu būt saistīts ar konkrēto uzņēmumu un tā darbības specifiku. Galu galā investoriem ir pieredze par to, kas iepriekš notika ar nekustamo īpašumu cenām. Es nedomāju, ka "Pro Kapital" gadījums būtu saistīts ar to, ka vispār nav interese par ieguldījumiem Baltijas akciju tirgos.
- J.Jankovskis: Lai arī neilgā laika posmā šis ir jau otrais Baltijas uzņēmuma IPO, kurš tiek atcelts, un varbūt nerada pārāk labu fonu nākamajiem IPO, tomēr es domāju, ka tas nebūt neliecina, ka investori ir novērsušies no šī reģiona. Manuprāt, investoru interese par šo reģionu joprojām saglabājas augsta, ko vēl vairāk palielina Baltijas valstu ekonomiku sekmīgā izaugsme un labvēlīgā makroekonomiskā situācija, atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm. Tādējādi ja nākotnē sākotnējā publiskā piedāvājumā tiks piedāvāts kāda uzņēmuma akcijas par konkurētspējīgu cenu un uzņēmums būs ar stabiliem un pietiekami prognozējamiem finanšu rezultātiem un veiksmīgu biznesa modeli, tad es domāju, ka tāds IPO varētu arī izdoties. Protams, svarīgi ir arī kāds ir kopējais noskaņojums finanšu tirgos un ja tas ir trauksmains un negatīvs, tad pat vislabākā uzņēmuma IPO var neizdoties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
