'Naudaslietas.lv': Valsts kase - krājobligācijas nav plānots nodot otrreizējā tirgū  (2)

- Vai jau ir vismaz daļēji skaidrs, kad jaunās krājobligācijas tiks izlaistas, kādi darbi vēl līdz tam jāpaveic?

- Valdībā ir pieņemts konceptuāls lēmums, kas faktiski dod zaļo gaismu VK tālākām darbībām, tostarp gan līgumisku attiecību izveidei ar Latvijas Centrālo depozitāriju, kurš veiks krājobligāciju uzskaiti un turēšanu, gan ar ”Latvijas Pastu”, gan bankām. Tad mums ir jāizstrādā arī tehniski risinājumi, kā varēs iegādāties krājobligācijas, un viens no šiem tehniskajiem risinājumiem būs arī iespēja tās iegādāties ar interneta starpniecību. Tur ir pietiekami daudz tehnisku darbu.
- Vai, runājot par internetu, tiek domātas banku internetbankas vai arī būs atsevišķa tirdzniecības platforma?

- Patlaban tiek plānots, ka būs atsevišķs portāls tieši krājobligāciju iegādei, kurā būs iespēja autorizēties caur internetbanku un arī veikt maksājumu. Taču gribu atgādināt, ka nekādi līgumi vēl nav noslēgti, tas viss vēl ir izstrādes procesā.
- Vai cilvēkiem vajadzēs atvērt vērtspapīra kontu?

- Ir plānots, ka tas notiks automātiski. Vienīgais, kas būs jādara, šajā portālā būs jāpiesakās uz obligācijām, norādot apmēru – cik daudz vēlaties pirkt, jāveic maksājums, līdzīgi kā tas būtu, pērkot preces internetveikalā. Kad nauda nonāks līdz VK, tiks arī automātiski atvērts konts Centrālajā depozitārijā, kurā arī tiks ieskaitītas jūsu nopirktās krājobligācijas.
Taču, vēlreiz, kā jau teicu – līgumi nav noslēgti. Mēs tikai plānojam, ka tā tas varētu būt. Mūsu mērķis ir padarīt šo procesu pēc iespējas vienkāršāku un saprotamāku obligāciju pircējiem.
- Kad krājobligācijas reāli varētu būt cilvēkiem pieejamas?

- Laika grafiks, kuru mēs pašlaik esam pieņēmuši, ir tāds, ka krājobligācijas varētu reāli sākt tirgot nākamā gada otrajā ceturksnī. Taču precīzu datumu es pašlaik nosaukt negribētu, jo es jau teicu, ka ir pietiekami daudz tehnisku darbu, kas saistās arī ar dažādiem drošības risinājumiem, testiem un tā tālāk, jo mēs taču runājam par valsts krājobligācijām un maksājumiem, lai tas būtu pietiekami drošs risinājums. Tas prasīs laiku. Ceram, ka nebūs nekādu aizķeršanos.
- Vai krājobligāciju tirdzniecība notiks arī otrreizējā tirgū?

- Nē. Otrreizējā tirgū nav paredzēta nekāda apgrozība. Vienīgā iespēja, kā obligācijas varēs pāriet no vienas privātpersonas otrai, ir mantojuma gadījumā.
- Kāpēc šāds ierobežojums, kāpēc otrreizējais tirgus ir izslēgts?

- Tāpēc, ka krājobligācijas nav plānots kā instruments, ar kuru kādas privātpersonas varētu spekulēt, veidot peļņu, piemēram, nopirkt vērtspapīrus vienā dienā un, ja likme nākamajā dienā ir pieaugusi, tos ar peļņu pārdot. Šīs idejas mērķis nav radīt šādus peļņas avotus, bet gan alternatīvu uzkrājumu veidošanai, piemēram, kā alternatīvu banku depozītiem.
- Cik daudz naudas jūs iesākumā centīsieties piesaistīt?

- Tur nav ierobežojuma. Ja būs liela iedzīvotāju atsaucība, tad būs arī liels līdzekļu piesaistītais apmērs, jo kopējā apmēra ierobežojuma nav.
- Vai tomēr ir kādas aplēses, ar kādas summas piesaisti jūs rēķināties, piemēram, pirmā gada laikā?

- Izvērtējot to, cik daudz mājsaimniecību rīcībā varētu būt ilgtermiņa resursu, cik noguldīts banku depozītos, tad tā daļa, uz ko mēs varētu teorētiski pretendēt vairāku gadu laikā, varētu būt 100–150 miljoni latu. Taču tas, protams, ir atkarīgs no iedzīvotāju intereses, un to ir grūti pašlaik prognozēt. Tieši tāpēc mēs mēģināsim šo instrumentu veidot pēc iespējas pieejamāku, saprotamāku un tad arī ceram uz lielāku atsaucību.
- Kā tiks noteiktas krājobligācijas likmes? Vai tās tiks piesaistītas jau notiekošo parāda vērtspapīru izsoļu likmēm?

- Tās parādzīmes, kuras patlaban tirgojam, dzīvo savu tālāko dzīvi arī otrreizējā tirgū, tur notiek tirdzniecība ar tām. Proti, ja vienā dienā ir izsole, tad jau nākamajā dienā likme tai pašai parādzīmei, iespējams, ir mainījusies. Līdz ar to krājobligāciju likmes tiks balstītas uz šā tirgus likmēm, kādas tās būs konkrētā brīdī attiecīgā termiņa parādzīmēm.
Ja skatāmies vēsturiskos datus, tad likmes ir bijušas pietiekami svārstīgas. Piemēram, 12 mēnešu parādzīmēm likme pēdējo triju gadu laikā ir svārstījusies no 1,5% līdz 0,62% pašlaik. Tāpēc prognozēt, kāda būs likme nākamā gada otrajā ceturksnī, patlaban neņemos. Tas būs atkarīgs no daudz un dažādiem apstākļiem.