Izdevīgāk ar dabasgāzi, cieto kurināmo vai elektrību? Pirms izvēlēties – salīdzini!

Akciju sabiedrības "Gaso" Gāzapgādes attīstības departamenta vadītāja Ināra Laube iesaka – pirms pieņemt lēmumu par to, kā droši apsildīt savu mājokli un vienlaikus nepārmaksāt, vajadzētu iepazīties ar vispopulārākajiem risinājumiem Latvijas apkures sistēmu tirgū: dabasgāzes un cietā kurināmā apkuri, kā arī elektroapkuri.

Modernā un ērtā dabasgāze

Modernas un efektīvas dabasgāzes apkures sistēmas nodrošina maksimālu ekspluatācijas komfortu, un tām praktiski nav ierobežojumu sasaistē ar dažādiem alternatīviem apkures risinājumiem – solāro vai siltumsūkņiem. Gāzes apkures katli ir kompakti, ekonomiski, bez pastāvīgas uzraudzības un apkopes nepieciešamības, jo darbojas automātiski. Iegūstot vienu kilovatstundu (kWh) enerģijas no dabasgāzes, atmosfērā nonāk par aptuveni 40% mazāk CO₂ izmešu salīdzinājumā ar koksni. Kad ēkas vai zemes gabala tuvumā gāzesvads jau ir, dabasgāzes pieslēgums ir konkurētspējīgs kurināmā veids ar būtiskām priekšrocībām.

Pēdējo gadu laikā visizplatītākie ir kondensācijas tipa katli. Šo katlu gadījumā apkurei nepieciešamā enerģija tiek iegūta ne vien sadegot kurināmajam, bet arī no tvaika kondensāta, kas veidojas degšanas procesā. Tas ļauj palielināt kondensācijas katla efektivitāti par līdz pat 20% jeb tērēt par 20% mazāk dabasgāzes. Ja nepieciešams apsildīt ēku, kuras platība pārsniedz 200m², šis katls salīdzinoši ātri atmaksāsies un būs izdevīgs apkures risinājums.

Dabasgāzes apkuri iespējams veidot gan ar radiatoriem, gan arī silto grīdu veidā. Mūsdienīga dabasgāzes apkures katla automātika dos signālu sistēmai, kad nepieciešams padot siltumu uz radiatoriem vai, piemēram, silto grīdu rudenī un kad tieši pārtraukt apkuri pavasarī. To panāk, izmantojot āra gaisa temperatūras devēja informāciju.

Dabasgāzes apkures katliem ir augsta energoefektivitāte, salīdzinoši zemas aprīkojuma izmaksas, īpaši kompakts katla risinājums, plašas automatizācijas iespējas apkures sistēmai un salīdzinoši zemas kurināmā izmaksas. Tomēr jārēķinās, ka līdz dabasgāzes apkures ierīkošanai var nākties noiet ikdienas cilvēkam visai sarežģīto ēkas gazifikācijas – projektēšanas un montāžas – ceļu. Tieši tāpēc, kā stāsta Laube, "Gaso" speciālisti šobrīd aktīvi darbojas pie kompleksa pakalpojuma izveides ar iespēju nodrošināt pilna cikla dabasgāzes pieslēguma projektēšanu un izbūvi: tas nozīmē, ka darbi tiks veikti no pieslēguma vietas līdz pat dabasgāzes apkures katlam.

Lai aprēķinātu, cik jaudīgs dabasgāzes apkures katls nepieciešams konkrētam objektam, jāņem vērā, ka vidēji uz 1m² platību jārēķina 70-100 vati (W) katla jaudas. Tas nozīmē, ka ēkai ar platību 100-150m² būs vajadzīgs dabasgāzes katls ar aptuveni 15 kilovatu (kW) jaudu, un papildus nepieciešama jauda karstā ūdens sagatavošanai, līdz ar to apkures katla jauda jāizvēlas lielāka, aptuveni 23 kW. Gāzesvada pievada un iekšējo gāzesvadu projektēšanas aptuvenās izmaksas būs no 600 līdz 1200 eiro. Kopējās pieslēguma izmaksas no pieslēguma vietas sadales gāzesvadam līdz apkures katlam atkarībā no gāzesvadu garuma, tehniskā risinājuma un atjaunojamā seguma veida ir no 3500 eiro, sarežģītos objektos sasniedzot 4500 eiro un vairāk. Savukārt dabasgāzes aparatūras aptuvenās izmaksas ir tieši atkarīgas no tā, kādas iekārtas nepieciešams iegādāties un kāda ir šo iekārtu (galvenokārt apkures katla) jauda un automatizācijas pakāpe. Apkures katla iegādei jārēķinās ar 600 līdz 2000 eiro lielām investīcijām.

Vecais labais cietais kurināmais

Ja dabasgāzes sistēma tuvākajā apkaimē nav pieejama, joprojām tiek uzstādīti cietā kurināmā apkures katli, kas paredzēti kurināšanai ar malku, skaidu briketēm, oglēm, vai, uzstādot granulu degli automātiskā režīmā, ir iespēja izmantot kokskaidu granulas. Ir pieejami arī gāzu ģenerācijas jeb pirolīzes cietā kurināmā katli, kam ir vidēji par 10% augstāka darbības efektivitāte. Šis rādītājs tiek sasniegts ar katlā iebūvētu papildu dedzināšanas kameru gāzēm, kas radušās kurināmā degšanas procesā.

Lai uzturētu komfortablu temperatūru telpās lielāku ziemas salu periodā, ir jābūt gataviem apkures "dežūrām" – malkas krājumu papildināšanai kurtuvē, pastāvīgai pelnu tīrīšanai. Tiesa, kurināšanas biežumu var ievērojami samazināt, ja apkures katls aprīkots ar akumulācijas tvertni.

Bet ko darīt, ja arī viena kurināšanas reize diennaktī nav pieņemama un ģimenei nepieciešama lielāka neatkarība no apkures sistēmas? Tādā gadījumā var padomāt par granulu apkures katla iegādi ar plašām iespējām apkures sistēmas automatizācijai.

Orientējoši granulu katla uzstādīšana, karstā ūdens sistēmas un apkures iekšvadu sistēmas projektēšana un montāža, kā arī piemērota dūmvada izbūve ap 100 m² ēkai izmaksās ne mazāk kā 10 000 eiro, savukārt klasiskās apkures sistēmas ar cietā kurināmā katlu un radiatoriem – ap 8000 eiro. Nesezonā ir salīdzinoši zemas kurināmā izmaksas, bet ziemas sezonas laikā kurināmā pieejamība var būt ierobežota, ar zemāku kvalitāti un būtiskām kurināmā izmaksu svārstībām.

Tīrā un daudzpusīgā elektrība

Elektroapkure ir universāls mājokļa apsildes veids, un galvenais nosacījums tās ierīkošanai ir elektrības pieejamība, kā arī tas, lai pieslēguma jauda būtu pietiekama sistēmas darbināšanai. Elektroapkuri var nosacīti iedalīt trīs grupās: ar katlu un radiatoriem, ar siltuma konvektoriem un ar siltajām grīdām.

Lai arī apkures katli ir neliela izmēra un ar ražotāju garantētu lietderības koeficientu no 80% elektrokatliem līdz 98% jonu katliem, ierīkojot pilnvērtīgu elektroapkures sistēmu, jāņem vērā arī dažas būtiskas īpatnības. Piemēram, jonu katliem siltuma cirkulācija sistēmā tiek panākta, iekustinot jonus speciālā, strāvu vadošā siltumnesējā – jonu šķīdumā. Tas nozīmē, ka ūdens kā siltuma nesējs šādā sistēmā nederēs un būs jāiegādājas jonu šķīdums. Ja vēlaties savā mājoklī ierīkot pilnvērtīgu elektroapkuri, nedrīkst aizmirst par to, ka nepieciešams pietiekamas jaudas elektroenerģijas pieslēgums. Ap 100 m² lielas ēkas apsildīšanai būs jāsagādā 8 kilovatu (kW) katls, kura darbībai nepieciešama ap 34 ampēru (A) stipra strāva, tāpēc drošinātājam jābūt 40 A, bet vadu šķērsgriezuma laukumam – 3 x 6 mm².

Apkures katlu cenas atkarīgas no to jaudas, sildelementu tipa, komplektācijas, protams, arī ražotāja. Internetā atrodamie lētākie modeļi, kuros kā sildelementi izmantoti teni, maksā no EUR 460. Elektrodu tipa katli nopērkami, sākot no 250 eiro. Tiesa, aptuveni tikpat maksās arī šo katlu vadības bloks. Iekšvadu izbūves projektēšanas un izbūves izmaksas sastādīs ap EUR 1000-2000.

Ir iespējams izvēlēties arī elektriskās siltās grīdas, tomēr, kā uzsver speciālisti, tas nebūt nav ekonomiskākais mājokļa apsildes veids. Silto grīdu ierīkošanas izmaksas vien ir 15–30 eiro/m². Arī elektrības izmaksas būs visai lielas, jo, lai radītu ērtus dzīves apstākļus, grīdas apsildes sistēmas jaudai jābūt vismaz 110-160 W uz m², bet, ja siltās grīdas plānots izmantot kā galveno apkures avotu, tad ap 200 W/m².

Savukārt, ja izvēlas siltuma konvektoru tipa elektroapkuri, to vidējās izmaksas atkarībā no jaudas svārstās no ap 60 līdz 200 eiro.

Var padomāt arī par siltumsūkni

Siltumsūkni, kas arī pieder elektroapkures iekārtu grupai, var izmantot gan kā pamata apkures veidu, gan kā papildinājumu esošajai apkures sistēmai, piemēram, malkas krāsnij, dabasgāzes apkurei u. c. Siltumsūkņi ir vienas no modernākajām apsildes iekārtām, kas izmanto atjaunojamos dabas resursus. Siltuma enerģijas iegūšanas avoti ir gaiss, ūdens un zeme. Latvijas tirgū pieejami divi galvenie siltumsūkņu tipi: zemes un gaisa siltumsūkņi.

Vidēji, lai siltumsūknis nodrošinātu ar silto ūdeni un apkuri ap 100 m² lielu ēku, būs nepieciešama sistēma ar 7-13kW jaudu, kuras izveide, ieskaitot iekšvadu izbūvi un sistēmas automātikas uzstādīšanu, izmaksās ap 10 000-12 000 eiro zemes siltumsūkņiem un ap 6000-8000eiro gaisa-ūdens siltumsūkņiem.

Gada vidējās kurināmā izmaksas 100 m² lielas ēkas apsildīšanai un karstā ūdens sagatavošanai ir ļoti atkarīgas no telpu izvēlētās temperatūras, karstā ūdens sagatavošanas apjoma, ēkas siltinājuma, apkures sezonas gaisa temperatūras. Izmaksas varētu svārstīties šādās robežās: dabasgāze 800-1000 eiro, malka 300-400 eiro, granulas 650-900 eiro, elektrība (elektriskie un jonu katli) 2200-2500 eiro, siltumsūknis gaiss-gaiss 850-950 eiro, zemes siltumsūknis 650-900 eiro.

Papildu komforts, izmantojot apkurē dabasgāzi, elektrību vai siltumsūkni, ir energoresursa pastāvīga piegāde, nav nepieciešams transports kurināmā piegādei, nav nepieciešams darbaspēka resurss, nav nepieciešama katlu tīrīšanu un pelnu utilizācija.

Salīdzinot energoresursu kurināmā izmaksas, tā izmantošanas komforta līmeni, apkures ierīkošanas izmaksas un vides draudzīgumu, dabasgāzes apkurei ir līderpozīcijas.