Viena no pandēmijas ietekmēm uz nekustamā īpašuma tirgu joprojām izpaužas mājokļa meklēšanā un pirkšanā "nostāk no masām", "plašāk", "savrupi" un "tuvāk dabai".

Latvijā cilvēki pirkuši mazītiņas mājiņas kādreizējos dārzkopības kooperatīvos, meklējuši dzīvesvietu gan Pierīgā, gan krietni tālāk, kāds ieguldījis zemes pleķītī ar domu reiz nākotnē uzbūvēt māju, ģimenes pārcēlušās uz jaunu dzīvokli ar vēl vienu istabu. Līdzīgas norises ir fiksētas arī citviet, tostarp kaimiņos, Igaunijā. Turklāt šai kaimiņvalstij ir tas, par ko varētu sapņot ikviens īstens introverts indivīds, – salas – lielākas un mazākas, apdzīvotas un pavisam mežonīgas.

Pērnvasar sludinājumu portālā "City24" parādījās kāds piedāvājums, kurā igauņi aicināja: "Vēlamies, lai salu privatizē latvieši, jo Latvijai nepieder neviena sala, kamēr Igaunijai to ir vairāk nekā 2000. Ja katrs latvietis ieguldītu 1 eiro, Latvijai būtu sava sala, ar kuru lepoties." Iegādei tika piedāvāta 80 ha lielā Vīrelaidas sala ar bāku un 7 mājām. Šis sludinājums gan izrādījās viena no Vīrelaidas saliņas īpašnieka Prīta Vilemsona idejām, kā piesaistīt atpūtniekus no Latvijas šim nostūrim, taču – kas zina, varbūt par labu cenu sala arī tiktu pārdota.

Tā kā šis sludinājums izraisīja lielu latviešu interesi, tagad, kad joprojām izolēšanās ir svarīga, "Delfi" pēta, kādas ir iespējas privātu salu vai īpašumu uz tās tomēr iegādāties, protams, skaidrojot, kas kopumā notiek Igaunijas nekustamā īpašuma tirgū. Jāsecina, ka arī šobrīd var atrast gan kādu nomaļāku sētu Sāremā (jeb Sāmsalā), gan kļūt par civilizācijas neskartas salas īpašnieku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!