Foto: DELFI
Latvieši ir kūtrākie investori Eiropā, šķietami savu naudu krāj zeķē vai bankas kontā, kur to sagrauž inflācija. Pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju mums būtu jāiegulda aktīvāk, bet tas nenotiek. Vai vaina slēpjas neuzticībā bankām, kas 90. gados solīja zelta podus, bet atstāja cilvēkus bez dzīves uzkrājumiem? Vai pie vainas tomēr tradīcijas un nabadzība?

Pasaules Banka 1996. gadā publicēja pētījumu par to, ko citi var mācīties no milzīgajām problēmām, kuras Latvija pieredzēja banku krīzes laikā. Viens no secinājumiem: uzraugiem ir stingri jāseko tām bankām, kuras "izceļas". Proti, ja kāda sāk ļoti strauji augt, tā ir jāuzrauga, sevišķi, ja tā piedāvā lielas depozīta likmes. 

"Delfi Bizness" uzklausīja vairāku personu stāstus, kuri ieguldīja "Bankā Baltija" un piedzīvoja gan straujo banku izaugsmi 1990. gados, kā arī personas, kuru skāra banku sabrukums un valūtas vērtības izmaiņas, lai izprastu, kā šo banku darbība ir ietekmējusi latviešu finanšu ieradumus.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!