Rit 21. gadsimta trešā desmitgade, un mūsu labklājība ir kļuvusi nesaraujami saistīta ar sabiedrības un biznesa digitalizāciju un IT pratību. Projektā "DigiTĀLĀK" nozares eksperti vienkārši un konkrētiem piemēriem skaidro svarīgākos digitalizācijas aspektus. Tas ir ceļvedis ikvienam, kurš vēlas uzņemt stabilu kursu savai vai savas organizācijas digitālo spēju pilnveidošanai.

Digitālais maks – drošai identifikācijai un pakalpojumiem Eiropā

Pirmā asociācija, dzirdot vārdu savienojumu "digiālais maks", daudziem varētu būt ar internetbanku un elektroniskajiem norēķiniem. Tomēr Eiropas Savienības ieceres ir daudz plašākas – izveidot vienotu digitālu rīku, kas darbojas visā Eiropas Savienībā un kurā elektroniski pieejama visa cilvēkam aktuālā identifikācijas informācija – no e-paraksta līdz augstskolas diplomam vai medikamentu receptei. Līdz 2030. gadam vismaz 80% iedzīvotāju jau būtu jāizmanto sava digitālā identitāte. Turklāt ne tikai vienas valsts ietvaros, bet visas Eiropas mērogā.

Pandēmijas spēriens

Vēl pirms pāris gadiem digitālās identitātes risinājumi savas pozīcijas nostiprināja lēni un smagnēji – primāri internetbanku pakalpojumos, pakāpeniski arī kā drošs elektroniskais paraksts biznesa vidē. Tomēr gan Latvijā, gan Eiropā pandēmijas gadi deva nopietnu grūdienu šajā jomā. "2020. gadā dažu dienu laikā teju visi biroji pārkārtojās darbam mājas apstākļos. Tas bija brīdis, kad eParaksts no rīka, ko izvēlējās samērā neliels skaits tehnoloģiski prasmīgāko lietotāju, kļuva par ikdienišķu risinājumu. Mums tas bija milzīgs izaicinājums gan lietotāju atbalsta, gan tehnoloģiju kapacitātes ziņā, bet varu droši teikt, ka pārbaudījumu izturējām. Divu gadu laikā dubultojies lietotāju skaits, strauji audzis pakalpojumu izmantojums, bet sistēmas pieejamība noturēta ap 99,98 % līmenī, kas atbilst šādu sistēmu darbības standartiem," atzīst Kārlis Siliņš, par drošu elektronisko parakstu atbildīgās iestādes – VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) – biznesa attīstības vadītājs. Šodien ePparaksts nodrošina visdažādāko pakalpojumu saņemšanu vairāk nekā 300 dažādās vietnēs.

Eiropas Savienība ir nobriedusi vienotam instrumentam, kas varētu apliecināt cilvēka identitāti nevis vienā valstī, bet visā Eiropā. "Mums katram ir noteikts, biežāk vai retāk nepieciešams dokumentu kopums – pase, autovadītāja apliecība, augstskolas diploms vai bibliotēkas lasītāja karte. Eiropas digitālais maks nozīmē visu šo informāciju apvienot vienā digitālā rīkā, turklāt atklājot tikai to informācijas daļu, kas konkrētajā brīdī nepieciešama. Piemēram, iekļūšanai naktsklubā pietiek ar vecuma apliecinājumu, nevis pases uzrādīšanu, kur pieejama krietni plašāka informācija par cilvēku. To noteikti novērtēs personas brīvību un tiesību aizstāvji," iecerētās priekšrocības uzsver Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs.

Digitālā identitāte – viena no pamattiesībām

Gan dalībvalstu, gan Eiropas Savienības līmenī notiek darbs pie digitālās identitātes normatīvā ietvara sakārtošanas, pozicionējot to kā vienu no cilvēka pamata tiesībām. Tas nozīmē, ka pakalpojuma sniedzējs nedrīkstēs atteikt cilvēkam, kurš vēlēsies saņemt pakalpojumu, uzrādot savu digitālo identitāti.

Eksperti cītīgi strādā pie eIDAS – Eiropas Elektroniskās identifikācijas un uzticamības pakalpojumu regulas – pilnveidošanas, tajā iestrādājot digitālā maka principu. Tas ir milzīgs solis ne tikai pārrobežu sadarbībai Eiropā tehniski un tehnoloģiski, bet arī fiziskās un digitālās vides savienošanai. Proti, elektroniskā identitāte darbosies arī fiziskajā vidē. Digitālajā makā glabāsies autovadītāja apliecība, veselības apdrošināšanas polise un pat medikamentu recepte, kura vienmēr būs līdzi viedierīcē izmantošanai jebkurā Eiropas valstī. "Pirmie mēģinājumi izveidot Eiropas mēroga digitālās medikamentu receptes bija jau aptuveni pirms desmit gadiem, tomēr līdz šim tās ieviest tā arī nav izdevies, pat tad ja runa ir par dzīvībai svarīgiem medikamentiem. Ja ar digitālās identitātes mehānismu izdotos šo atrisināt, tas būtu milzīgs solis cilvēku labklājības un veselības nodrošināšanai," akcentē I. Ijabs.

Digitālā identitāte – jau no sākumskolas

Ir jomas, kur Latvija šobrīd rāda piemēru pasaulei. Pie mums digitāli autentificēties iespējams pat ļoti konservatīvajā notariāta vidē, un jāuzteic Notāru padome, kura šo iespēju aktīvi virzījusi arī no nozares puses, saredzot tajā iespēju, nevis apdraudējumu.

LIKTA prezidente Signe Bāliņa gan atzīst, ka ceļš uz elektronisko identitāti nav bijis viegls un ātrs: "Pagāja 5-8 gadi, kamēr nonācām līdz elektroniskajam parakstam un elektroniskajai identitātei katrā identifikācijas kartē, bet ja cilvēkam vispār neiedodam šo rīku, tad nevaram gaidīt, ka viņš to sāks lietot!" Tieši tāpēc gan LIKTA, gan LVRTC atbalsta digitālās identitātes ieviešanu bērniem jau no septiņu gadu vecuma. "Skolas gaitu sākums ir tas brīdis, kad mazais skolnieks visbiežāk tiek pie savas pirmās viedierīces, tāpēc ir tikai loģiski, ka tieši šajā laikā bērns sāk apgūt arī svarīgākos digitālos rīkus un to lietošanas higiēnu. Protams, lietojumam jābūt atbilstoši vecumam, piemēram, bibliotēkas grāmatu saņemšanai vai drošai sevis identificēšanai tiešsaistes mācību un izklaides portālos. Augot un sasniedzot pilngadību, digitālās identitātes lietojuma iespējas pakāpeniski paplašināsies," skaidro K. Siliņš.

Drošība un sadarbspēja

Arī digitālās identitātes jomā divi svarīgākie izaicinājumi ir šo risinājumu drošība un sadarbspēja. Kad visa cilvēka identitāte – pase, diploms, bankas dati – glabājas viedtālrunī, drošība kļūst kritiski svarīga. Tāpēc drošības latiņu tur augstu gan digitālās identitātes pakalpojumu sniedzēji, gan iekārtu ražotāji un tīkla nodrošinātāji. Bieži vien vājākais ķēdes posms izrādās pats cilvēks, kurš iekrīt uz sociālās inženierijas trikiem. Reizēm zināmā augstprātībā domājam, ka par krāpšanas upuriem kļūst tikai mazāk izglītotie, bet piemuļķoti tiek arī ļoti zinoši, augstos amatos esoši cilvēki. Te nāk talkā biometrijas dati kā papildu drošības faktors un, protams, nemitīga lietotāju izglītošana un prasmju pilnveidošana. Arī tas ir iemesls, kāpēc elektroniskā identitāte un ar to saistītās drošības prasības jāapgūst jau no bērna kājas.

Sadarbspēja nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāja digitālā identitāte un dokumenti bez aizķeršanās darbosies citās Eiropas valstīs. Tāpēc zem eIDAS regulas ir virkne tehnisko standartu, kuri jāņem vērā, izstrādājot jebkuru digitālās identitātes rīku. Mūsu eParakstam ir aptuveni 45 šādi standarti, un tieši tādā veidā citas dalībvalstis gūst paļāvību, ka ar Latvijas izdoto drošu elektronisko parakstu viss ir kārtībā neatkarīgi no tā, kāds konkrētais ražotājs, tehnoloģija vai piegādātājs risinājumam tiek izmantots.

Eiropa plāno eIDAS regulas atjaunoto versiju pieņemt līdz 2024. gadam, savukārt LVRTC ir apņēmies nodrošināt digitālā maka pakalpojumu jau regulas pieņemšanas brīdī. Tātad ap 2025. gadu ikvienam Latvijas iedzīvotājam būs pieejams digitālais maks, kurš ļaus viņu atpazīt Latvijā un Eiropā. Pāreja no vienkāršas elektroniskās identitātes uz digitālo maku būs līgana, sola K. Siliņš: "Sarežģītākais ir personas sākotnējā digitālā identificēšana, jo normatīvi mums nosaka virkni prasību, kas jāizpilda, pirms izsniedzam personai tik visaptverošu un tiesiski noteiktu rīku. Kad tas ir paveikts, digitālā maka iegūšana vairāk līdzinās sistēmas "apgreidam" jeb atjaunināšanai."

Tiem, kuriem vēl nav savas digitālās identitātes, ieteikums ir viens – nekavēties. Valsts nodrošināta uzticama e-Identitāte, kas gan iedzīvotājiem, gan komersantiem tiek nodrošināta bez maksas, padara dzīvi ērtāku, taupa laiku un veido mūs par moderniem, konkurētspējīgiem cilvēkiem.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta politisko grupu "Renew Europe"

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !