Foto: Midjourney/DELFI

Sieviešu īpatsvars politikā vēl ne tuvu nav reprezentatīvs Eiropas Savienības (ES) daudzveidīgajai sabiedrībai. Kopējais sieviešu īpatsvars vienpalātas parlamentos vai parlamentu apakšpalātās pašlaik ES dalībvalstīs ir vidēji 33%, bet pasaulē – 26,5%. Jādara vēl vairāk, lai iedvesmotu un veicinātu sieviešu iekļaušanu politikā, norāda Eiropas Komisijas (EK) amatpersonas.

2024. gada Starptautiskās sieviešu dienas vispārējais temats ir "Iedvesma iekļaušanai", kas sasaucas ar šā gada Apvienoto Nāciju Organizācijas tematu "Ieguldījumi sievietēs: attīstības paātrināšana". Sieviešu līdzdalībai sabiedrībā, tai skaitā amatos, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanu, ir liela nozīme.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece Vera Jourova 2024. gada 6. martā atklāja EK augsta līmeņa konferenci "Sievietes sabiedriskajā dzīvē" Briselē saistībā ar gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Dažādās paneļdiskusijās uzmanība tika pievērsta problēmām, ar kurām sievietes saskaras politikā, žurnālistikā un pilsoniskajā sabiedrībā.

Dalībnieki apsprieda iemeslus, kādēļ sievietes pieņem lēmumu aiziet no publiskiem amatiem, un apzināja konkrētus risinājumus šīs tendences izbeigšanai, cita starpā iesaistot plašsaziņas līdzekļu platformas, regulatīvās iestādes un politiskās partijas.

"2024. gads ir zīmīgs gads vēlēšanu dēļ visā pasaulē, kad pie vēlēšanu urnām tiks aicināti doties vairāk nekā 4 miljardi cilvēku, viņu vidū vairāk nekā 400 miljoni ES pilsoņu, kas jūnijā balsos Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Šajā Starptautiskajā sieviešu dienā mēs pieminam Eiropas sufražistu drosmīgo rīcību, kuras cīnījās par tiesībām balsot, kad tās bija vīriešu privilēģija, un godinām ikvienu sievieti visā daudzveidībā, kura piedalās taisnīgākas un vienlīdzīgākas sabiedrības veidošanā.

Diemžēl daudzviet pasaulē sievietēm joprojām ir liegta iespēja piedalīties sabiedriskajā dzīvē, un dažās situācijās viņas ir pilnībā izslēgtas no lēmumu pieņemšanas un publiskās telpas. Visās sabiedrībās sievietes joprojām saskaras ar diskrimināciju un ir pakļautas lielākam tiešsaistes un bezsaistes vardarbības riskam. To jo īpaši piedzīvo politiķes, žurnālistes un aktīvistes, jo īpaši cilvēktiesību aizstāves.

Šajā vēlēšanu gadā mēs aicinām visas sievietes, arī jaunas sievietes, visur izmantot savas tiesības balsot, pastāvēt par savu vietu sabiedrībā un justies tiesīgām piedalīties politiskajā dzīvē," teikts EK paziņojumā.

Sievietes aizvien nav pietiekami pārstāvētas politikā. 2023. gadā tikai 6 ES dalībvalstis panāca dzimumu līdzsvaru, kad parlamenta deputātu amatos ir vairāk nekā 40% sieviešu, bet 7 dalībvalstīs parlamenta deputāšu īpatsvars bija mazāks par 25%.

Eiropas Parlamentā ir gandrīz panākts dzimumu līdzsvars: 40% no deputātiem ir sievietes, bet 60% – vīrieši. 2024. gada janvārī tikai 5 no 27 ES dalībvalstīm sievietes ir valsts vadītājas. Visā pasaulē parlamentā sievietes ieņem tikai 26,7% vietu, vietējās pašvaldībās – 35,5% un vadošos amatos darbavietā – tikai 28,2%.

Ar pašreizējo lēno pārmaiņu tempu sieviešu īpatsvars vadošos amatos līdz 2050. gadam sasniegs tikai 30%. EK palīdzēs dalībvalstīm izstrādāt un īstenot efektīvākas stratēģijas ar mērķi palielināt sieviešu skaitu amatos, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanu, piemēram, panākt dzimumu līdzsvaru vēlēšanu sarakstos, kas uzlabos politiku, novērsīs diskriminācijas un seksisma kultūru un stiprinās demokrātiju, kurā tiek labāk risinātas dažādās sociālās vajadzības.

Šodien EK publicēja arī 2024. gada ziņojumu par dzimumu līdztiesību Eiropas Savienībā, kurā sniegts pārskats par progresu, kas panākts Dzimumu līdztiesības stratēģijas 2020.–2025. gadam īstenošanā.

Lielākā daļa stratēģijā minēto darbību jau ir pabeigtas. Pirmajai EK, kuru vada sieviete un kuras komisāru kolēģijā ir ievērots dzimumu līdzsvars, un pirmajai līdztiesības komisārei ir izdevies likt dzimumu līdztiesību ES darba kārtības centrā.

EK ir arī panākusi ievērojamu progresu dzimumu līdzsvara nodrošināšanā visos vadības līmeņos. 2024. gada 1. martā sieviešu īpatsvars visos vadošajos amatos EK bija 48,5%.

Eiropas Parlaments un Padome 2024. gada 6. februārī panāca politisko vienošanos par EK priekšlikumu direktīvai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu. Direktīva ir pirmais visaptverošais juridiskais instruments ES līmenī, ar ko apkarot vardarbību pret sievietēm, kas joprojām ir pārāk plaši izplatīta. Direktīva paredz kriminālatbildību par noteiktiem vardarbības veidiem pret sievietēm visā ES gan bezsaistē, gan tiešsaistē.

Par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un piespiedu laulībām tiks noteikta kriminālatbildība kā par atsevišķiem noziegumiem. Kriminālatbildība tiks noteikta arī par izplatītākajiem kibervardarbības veidiem, arī par intīmu attēlu (arī dziļviltojumu) kopīgošanu bez piekrišanas, kibervajāšanu, kiberuzmākšanos, misogīnu naida runu un seksuāla satura mēstuļu sūtīšanu ("cyberflashing").

Direktīvā ir paredzēti arī visaptveroši pasākumi cietušo aizsardzībai, tiesu iestāžu un tāda atbalsta pieejamībai kā patversmes, izvarošanas upuru krīzes centri un palīdzības tālruņi. Minētos atbalsta pasākumus varēs izmantot personas, kas cietušas no visa veida vardarbības pret sievietēm, par ko valsts līmenī ir noteikta kriminālatbildība.

Pēdējos četros gados panāktas vairākas izmaiņas likumdošanas jomā, kas veicina dzimumu līdztiesību. Tikai gadu pēc dzimumu līdztiesības stratēģijas pieņemšanas Eiropas Komisija 2021. gada martā nāca klajā ar priekšlikumu direktīvai, ar ko, nodrošinot darba samaksas pārredzamību un izpildes mehānismus, stiprina vienādas darba samaksas principu. 2022. gada decembrī rekordīsā laikā tika panākta politiska vienošanās par Darba samaksas pārredzamības direktīvu, kas pavēra ceļu direktīvas pieņemšanai 2023. gada maijā.

Jaunie pārredzamības un tiesiskās aizsardzības noteikumi palīdzēs nodrošināt, ka Līgumā kopš 1957. gada nostiprinātais princips, ka par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu, beidzot kļūst par realitāti praksē.

No 2022. gada augusta vecākiem un aprūpētājiem varēja sākt piemērot jaunās darba un privātās dzīves līdzsvara tiesības ES līmenī. 2022. gada septembrī Eiropas Komisija iesniedza Eiropas Aprūpes stratēģiju saistībā ar jauniem mērķiem pirmsskolas izglītībai un aprūpei nolūkā veicināt sieviešu līdzdalību darba tirgū.

2022. gada novembrī, desmit gadus pēc tam, kad to bija ierosinājusi EK, tika pieņemta Direktīva par dzimumu līdzsvaru uzņēmumu vadībā. Šis jaunais ES tiesību akts palīdzēs novērst šķēršļus, kas kavē sieviešu karjeras izaugsmi.

2023. gada 8. martā EK sāka kampaņu #EndGenderStereotypes, kas norisinājās visu pagājušo gadu. Kampaņa mudina skatītājus atklāt un kritiskāk paraudzīties uz dzimumu stereotipiem karjeras izvēlē, aprūpes pienākumos un lēmumu pieņemšanā.

2023. gada oktobrī EK pievienojās Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijai. Tagad ES ir saistoši vērienīgi un visaptveroši standarti, kuru mērķis ir novērst un apkarot vardarbību pret sievietēm tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās, patvēruma un neizraidīšanas jomā, kā arī attiecībā uz ES publisko pārvaldi. Tie ietver finansējumu, politikas un likumdošanas pasākumus.

EK 2023. gada rudenī izveidoja ES tīklu ar dzimumu saistītas vardarbības un vardarbības ģimenē novēršanai. Tīkls nodrošina dalībvalstīm un ieinteresētajām personām iespēju apspriest jaunas un nākotnē gaidāmas problēmas saistībā ar vardarbības novēršanu, apmainīties ar zināšanām un labu praksi.

EK 2024. gadā nāks klajā ar ieteikumu par to, kā novērst un apkarot pret sievietēm un meitenēm vērstu kaitniecisku praksi. Ieteikumā tiks apzinātas darbības, ko dalībvalstis varētu veikt uz vietas, lai apkarotu kaitniecisku praksi, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, piespiedu sterilizāciju, piespiedu abortus un agrīnas un piespiedu laulības.

EK daudzus gadus programmā "Pilsoniskums, vienlīdzība, tiesības un vērtības" ir finansējusi projektus un organizācijas, kuru mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību un novērst ar dzimumu saistītu vardarbību. Tiek prasīts, lai visu programmā "Pilsoniskums, vienlīdzība, tiesības un vērtības" finansēto projektu izstrādē būtu ņemta vērā dzimumu līdztiesība un nediskriminācija. Pašlaik sākusies priekšlikumu iesniegšana diviem uzaicinājumiem par kopējo summu līdz 35 miljoniem eiro ar mērķi novērst ar dzimumu saistītu vardarbību un atbalstīt cietušos un novērst vīriešu un sieviešu aprūpes atšķirību cēloņus un īstenot Darba samaksas pārredzamības direktīvu.

Progress panākts arī ES ārējā darbībā. Sieviešu vienlīdzīgas līdzdalības un līderības veicināšana ir viena no ES ārējās darbības Dzimumu līdztiesības rīcības plāna III prioritātēm. Jaunu sieviešu iespēju paust viedokli un līderības veicināšana politikā un lēmumu pieņemšanā ir arī prioritāte vēsturē pirmajā Rīcības plānā jaunatnes jomā ES ārējā darbībā. Viena no tā pamatiniciatīvām, iniciatīva "Sievietes un jaunatne demokrātijā", ir vērsta uz jauniešu un sieviešu kā galveno attīstības un pārmaiņu dalībnieku tiesību nostiprināšanu, pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu un līdzdalību sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. 14. martā Ņujorkā Sieviešu statusa komisijas ietvaros tiks izveidots sieviešu politiskās līdzdalības komponents 11,5 miljonu eiro apmērā.

EK un Augstais pārstāvis 2023. gada novembrī nāca klajā ar Kopīgu vidusposma ziņojumu par ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāna īstenošanu, kurā pievērsta uzmanība ES ārējās darbības rezultātiem dzimumu līdztiesības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanā sievietēm un meitenēm. Kopš GAP III pieņemšanas pirms trim gadiem pasaules, reģionālā un valstu līmenī ir sāktas nozīmīgas jaunas ES iniciatīvas un programmas, tai skaitā vairākas Eiropas komandas iniciatīvas, kas atbalsta pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un meitenēm tādās jomās kā seksuālā un reproduktīvā veselība, tiesības uz kvalitatīvas izglītības vienlīdzīgu pieejamību un finansējuma pieejamību jaunām uzņēmējām.

2021. gadā ES atjaunoja savas saistības attiecībā uz 2013. gadā sāktās iniciatīvas "Aicinājums rīkoties, lai ārkārtas situācijās aizsargātu pret vardarbību, kas saistīta ar dzimumu" ceļvedi 2021.–2025. gadam. Tā ir globāla iniciatīva, kuras mērķis ir īstenot strukturālas izmaiņas humānās palīdzības sistēmā, lai novērstu ar dzimumu saistītu vardarbību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!