Foto: LETA

Lai mazinātu Eiropas Savienības (ES) fondu zaudēšanas risku, rosināts pārskatīt investīcijas un ministriju ietvaros pārdalīt 662,8 miljonus eiro, portālu "Delfi" informēja Finanšu ministrijā (FM).

Iepriekš tika ziņots, ka ministrijas strādā pie steidzamiem pasākumiem, lai nepazaudētu iespēju izmantot vairāk nekā 500 miljonus eiro no ES fondiem, liecina informatīvais ziņojums par ES fondu un Atveseļošanas fonda (AF) plāna ieviešanas statusu 2023. gada decembrī – 2024. gada janvārī. Iepriekš FM brīdināja, ka gadījumā, ja netiks paātrinātas 2021.-2027. gada perioda investīcijas, Latvija var zaudēt ES finansējumu saskaņā ar Eiropas Komisijas regulējumu.

Otrdien, 5. martā, notika finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) vadītā ministriju vadītāju un pārstāvju tikšanās, lai vienotos un tālākai izskatīšanai Ministru kabinetā nodotu konkrētus priekšlikumus ES fondu 2021.-2027. gada programmas investīciju izmaiņām un pilnveidei. Komiteja atbalstīja rosināto finanšu investīciju pārdali 662,8 miljonu eiro apmērā, saglabājot katras ministrijas kopējā investīciju portfeļa apjomu, tādējādi novēršot iepriekš izskanējušos fondu finansējuma riskus.

Ņemot vērā ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda ieviešanas nepietiekami straujo tempu līdz šim, FM ir izvirzījusi nepieciešamību steidzami kāpināt investīciju tempus, lai pilnībā investētu ES fondu finansējumu 2026. un 2027. gadā. Tas ļautu veicināt arī straujāku valsts ekonomisko izaugsmi.

Šī gada janvārī FM vadībā ES fondu ministru komitejā izstrādāja ceļa karti ES fondu finansējuma pārdalei un ES fondu 2021-2027. gada plānošanas perioda programmas grozījumiem. Februārī FM sadarbībā ar nozaru ministrijām sagatavoja priekšlikumu investīciju portfeļu pilnveidei un izmaiņām.

Viens no būtiskākajiem izmaiņu kritērijiem – tiem būtiski jāpalielina investīciju temps un turpmākajos gados jāizpilda vismaz minimālie ikgadējie Eiropas Komisijā (EK) deklarējamo izdevumu mērķi. Tāpat tiem jābūt vērstiem uz ekonomisko izaugsmi un strukturālu tautsaimniecības izaicinājumu risināšanu. Plānojot investīciju izmaiņas, tika ņemta vērā arī projektu uzsākšanas gatavība un līdzšinējā virzība.

Pirmdien komitejā tika atbalstītas rosinātās pārdales 662,8 miljonu eiro apmērā, saglabājot katras ministrijas investīciju portfeļa apjomu. Lielākās izmaiņas projektu finansējuma pārdalē skar Satiksmes ministriju, kur iecerēts starp ministrijas projektiem pārvirzīt 335,3 miljonus eiro.

Tai seko Ekonomikas ministrija ar 116,8 miljonu eiro pārdali, Izglītības un zinātnes ministrija ar 75,7 miljonu izmaiņām projektu portfelī, Veselības ministrija ar 47,3 miljoniem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – 34,8 miljoniem, Iekšlietu ministrija – 24,7 miljoniem, Finanšu ministrija – 12,7 miljoniem, Labklājības ministrija – 8,9 miljoniem un Kultūras ministrija ar 6,7 miljoniem eiro.

ES fondu investīciju izmaiņas pirmajā posmā paredz palielināt "Altum" aizdevumu programmu, jaunu darba vietu radīšanu eksportējošos uzņēmumos, uzņēmumu komercdarbības procesu digitalizēšanu un veicināt ārējo tirgu apguvi, kā arī plānots atbalsts pētījumiem.

Finansējuma pārdales plānotas transporta nozarē, paredzot, piemēram, papildu finansējumu pasažieru vilcienu iegādei. Papildu finansējumu plānots novirzīt arī pirmsskolas izglītības infrastruktūras attīstībai, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas bērniem (tai skaitā sociāli un ekonomiski nelabvēlīgā situācijā esošām personu grupām) saņemt pašvaldības sniegto pirmsskolas izglītības pakalpojumu un nodrošinātu bērna vecāku pilnvērtīgu atgriešanos darba tirgū.

Lai veicinātu nevienlīdzības mazināšanu un sociālo iekļaušanu, tiek paredzēts palielināt atbalstu bērnu tiesību un aizsardzības sistēmas pilnveidošanai, tostarp atbalsta instrumentu izstrādei vardarbības pret bērniem novēršanai.

"Ministri ir vienojušies par izmaiņām ES fondu programmā, kas ļaus novērst fondu finansējuma zaudēšanas riskus un ļaus pieejamo fondu finansējumu ieguldīt pilnā apmērā. Esmu priecīgs, ka esam atraduši veidu, kā pārkāpt pāri programmas aizkavēšanās lūzuma punktam, un vienojušies par teju 663 miljonu eiro pārdali, kas ļaus arī iecerētajā apmērā nodrošināt ekonomikas izaugsmi," norāda Ašeradens.

FM sadarbībā ar nozaru ministrijām un sociālajiem un sadarbības partneriem sagatavos ES fondu programmas grozījumus, grozījumu priekšlikumi tiks izskatīti arī ES fondu Uzraudzības komitejā, kā arī notiks neformālas konsultācijas ar EK. Pēc konsultācijām ar EK, ministrija šā gada otrajā ceturksnī iesniegs valdībā ES fondu 2021-2027. gada programmas projektu.

Pārējie FM februārī saņemtie investīciju priekšlikumi (kopumā 1,7 miljardu eiro apmērā) tiks vērtēti kontekstā ar ES fondu vidusposma pārskata sagatavošanu, ko paredzēts sagatavot līdz 2025.gada sākumam.

2021.-2027. gada plānošanas periodā Latvijai ir pieejams ES fondu atbalsts 4,4 miljardi eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!