Foto: Shutterstock

Otrdien EP deputāti pieņēma ar Padomi saskaņoto plānu, kas palīdzēs samazināt enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas būvniecības nozarē.

Ēku energoefektivitātes direktīvas pārskatīšanas mērķis ir līdz 2030. gadam ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un energopatēriņu ES būvniecības nozarē un līdz 2050. gadam padarīt šo nozari klimatneitrālu.

Pieņemtie noteikumi arī palīdzēs renovēt ēkas ar vissliktākajiem energoefektivitātes rādītājiem un uzlabos informācijas apmaiņu par tiem.

Visas jaunās ēkas no 2030. gada būs bezemisiju ēkas. Savukārt jaunām ēkām, kuras izmanto publiskās iestādes vai kuras tām pieder, tas būs jāizdara jau līdz 2028. gadam. Dalībvalstis varēs ņemt vērā visa ēkas ekspluatācijas cikla ietekmi uz globālo sasilšanu, arī izmantoto būvmateriālu ražošanas un likvidēšanas posmu.

Dzīvojamām ēkām būs jāpiemēro pasākumi, kas līdz 2030. gadam nodrošinās vidējā enerģijas patēriņa samazinājumu par vismaz 16% un līdz 2035. gadam — par vismaz 20–22%.

Vēl jaunajā direktīvā paredzēts, ka dalībvalstīm līdz 2030. gadam būs jārenovē 16% ēku, kuras nav paredzētas dzīvošanai un kurām ir zemākie energoefektivitātes rādītāji. Savukārt līdz 2033. gadam renovācija būs jāveic 26% šādu ēku.

Sabiedriskajās ēkās un ēkās, kas nav paredzētas dzīvošanai, atkarībā no to lieluma līdz 2030. gadam pakāpeniski būs jāuzstāda saules enerģijas tehnoloģijas. Savukārt dzīvojamo ēku gadījumā šāda prasība attieksies tikai uz jaunām ēkām. Izņēmums ir gadījumi, kad šādi pasākumi nav tehniski iespējami vai rentabli.

Tāpat parlaments lēma, ka dalībvalstīm būs jāpieņem pasākumi, lai dekarbonizētu apkures sistēmas un pakāpeniski atteiktos no fosilā kurināmā ēku apsildē un dzesēšanā. Šis process būs jāpabeidz līdz 2040. gadam. Atsevišķu fosilā kurināmā apkures katlu subsidēšana tiks aizliegta no 2025. gada, taču būs atļauts finansiāli stimulēt hibrīdsistēmu uzstādīšanu, piemēram, ja apkures sistēmā izmantos arī saules termālo enerģiju vai siltumsūkni.

Jaunos noteikumus varēs nepiemērot lauksaimniecības ēkām un par kultūras pieminekļiem atzītām ēkām, bet ES valstis varēs no tiem atbrīvot arī ēkas, ko aizsargā kā arhitektūras vai vēsturiskas vērtības, pagaidu ēkas, kā arī baznīcas un lūgšanas vietas.

Ziņotājs par Ēku energoefektivitātes direktīvas jautājumiem Kirans Kafs sacīja: “Šodien pieņemtā direktīva skaidri parāda, kā klimata politika var sniegt reālus un tūlītējus ieguvumus mūsu sabiedrības mazāk nodrošinātajiem. Šis likums palīdzēs samazināt enerģijas rēķinus un novērst enerģētiskās nabadzības pamatcēloņus, vienlaikus nodrošinot tūkstošiem augstas kvalitātes vietēju darbavietu visā ES. Šis tiesību akts ir būtisks Eiropas zaļā kursa balsts, kas palīdzēs novērst 36% no Eiropas oglekļa dioksīda emisijām. Šodienas balsojuma rezultāti liecina, ka Parlaments turpina atbalstīt zaļo kursu, vienādā mērā nodrošinot gan taisnīgumu, gan vērienu."

Direktīva tika pieņemta, 370 deputātiem balsojot “par”, 199 deputātiem — “pret” un 46 deputātiem atturoties. Lai tā stātos spēkā, to vēl oficiāli jāapstiprina Padomei.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm ēkas Eiropas Savienībā patērē 40% no kopējā enerģijas apjoma un rada 36% no siltumnīcefekta gāzu emisijām. 2021. gada 15. decembrī Eiropas Komisija pieņēma priekšlikumu pārskatīt Ēku energoefektivitātes direktīvu, kas ir daļa no Zaļā kursa tiesību aktu paketes. Jaunajā Eiropas klimata aktā (2021. gada jūlijs) ir noteikti gan 2030. gada, gan 2050. gada saistošie ES klimata mērķi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!