Trešdien Eiropas Parlaments apstiprināja Mākslīgā intelekta aktu, kas sargās pamattiesības un demokrātīju no augsta riska mākslīgā intelekta sistēmām.
Jaunais regulējums aizliedz tādus mākslīgā intelekta izmantošanas veidus, kuri apdraud cilvēku tiesības. Ir aizliegts, piemēram, pēc sensitīviem raksturlielumiem izmantot biometriskās kategorizācijas sistēmas un no interneta vai videonovērošanas sistēmu videomateriāliem automatizēti vākt sejas attēlus, lai veidotu sejas atpazīšanas datubāzes.
Mākslīgā intelekta sistēmas būs aizliegts izmantot emociju atpazīšanai darbavietās un skolās, lietotāju vērtēšanai, kriminoloģiskai prognozēšana (ja tas tiek darīts, tikai balstoties uz konkrētas personas profilēšanu vai viņiem raksturīgo īpašību vērtēšanu).
Būs arī aizliegtas tādas mākslīgā intelekta sistēmas, kuras manipulē ar cilvēku uzvedību un ļaunprātīgi izmanto neaizsargātus lietotājus.
Arī likumsargiem būs aizliegts izmantot biometriskās identifikācijas sistēmas, ja vien tās neizmanto kādā no uzskaitītajām un šauri definētajām situācijām. Šādas sistēmas “reāllaikā” varēs izmantot tikai tad, ja ir īstenoti stingri aizsardzības pasākumi, proti, sistēmas tiek izmantotas noteiktu laiku noteiktā ģeogrāfiskā mērogā un pirms tam ir saņemta īpaša atļauja no tiesas vai no attiecīgas administratīvās iestādes.
Tā tas var būt, piemēram, gadījumos, kad mērķtiecīgi tiek meklēta bezvēsts pazudusi persona vai ir jānovērš teroristu uzbrukums. Vēlākai biometriskai identifikācijai no attāluma paredzētu sistēmu izmantošana ir ļoti riskants gadījums, kam vajadzīga tiesas atļauja, kura attiecas uz konkrētu noziedzīgu nodarījumu.
Skaidri definēti pienākumi ir jāpilda arī attiecībā uz augsta riska mākslīgā intelekta sistēmām, jo tās var būtiski kaitēt veselībai, drošībai, pamattiesībām, videi, demokrātijai un tiesiskumam. Ļoti riskanti ir izmantot mākslīgo intelektu tādās jomās kā kritiski svarīga infrastruktūra, izglītība un arodmācības, nodarbinātība, privātā un publiskā sektora pamatpakalpojumi (piemēram, veselības aprūpe, banku darbība), kā arī dažās tiesībaizsardzības sistēmās, migrācijas un robežu pārvaldībai, tiesu un demokrātijas procesos (piemēram, lai ietekmētu vēlēšanas).
Ja šādos gadījumos tiek izmantotas mākslīgā intelekta sistēmas, tām ir jāizvērtē un jāsamazina risks, jāsaglabā lietošanas procesu digitālie dati, tām jābūt pārredzamām un precīzām un tās ir jāizmanto cilvēka uzraudzībā.
Cilvēkiem būs tiesības iesniegt sūdzības par mākslīgā intelekta sistēmām un saņemt paskaidrojumus par lēmumiem, kas pieņemti, izmantojot šādas augsta riska sistēmas, un skar viņu tiesības.
Vispārīga lietojuma mākslīgā intelekta sistēmām un attiecīgajiem modeļiem, kas ir šo sistēmu pamatā (ģeneratīvais mākslīgais intelekts), ir jāatbilst konkrētām pārredzamības prasībām un jāpilda ES autortiesību akti šādu modeļu apmācības gadījumos.
Attiecībā uz jaudīgākiem šādu sistēmu modeļiem, kas varētu radīt sistēmisku risku, nāksies pildīt vēl arī citas prasības, piemēram, modeļi būs jāvērtē, būs jāanalizē un jāmazina sistēmisks risks un jāziņo par incidentiem.
Turklāt ar atbilstošu marķējumu ir nepārprotami jānorāda mākslīgi radīti vai apstrādāti attēli un audio vai video saturs (tā dēvētie dziļviltojumi).
Valstu līmenī būs jāveido MVU un jaunuzņēmumiem pieejamas “regulatīvās smilškastes” un jāveic testēšana reālos apstākļos, lai izstrādātu un apmācītu novatorisku mākslīgo intelektu, pirms tas tiek laists tirgū.
Vēl ir jāpārbauda regulas galīgā teksta redakcija, un ir sagaidāms, ka līdz EP sasaukuma beigām šī regula tiks pieņemta. Tiesību akts oficiāli vēl ir jāpieņem arī Padomei.
Regula stāsies spēkā 20 dienu laikā pēc tam, kad būs publicēta oficiālajā vēstnesī. Tā būs pilnībā piemērojama pēc 24 mēnešiem, skaitot no regulas spēkā stāšanās dienas, bet atsevišķi likumprojekta noteikumi stāsies spēkā ātrāk.
Mākslīgā intelekta akts ir tieša atbilde uz pilsoņu priekšlikumiem, kas pausti Konferencē par Eiropas nākotni, jo īpaši priekšlikumos par ES konkurētspējas uzlabošanu, drošu un uzticamu sabiedrību un dezinformācijas apkarošanu, digitālās inovācijas veicināšanu, kā arī par mākslīgā intelekta rīku lieošanu, lai uzlabotu iedzīvotāju piekļuvi informācijai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
