Фото: Unsplash

"Izaicinājumu netrūkst arī bez zaļā kursa, savukārt ar zaļo kursu tie būs tikai lielāki." Tā par Eiropas zaļā kursa ietekmi uz darba tirgu saka "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece. Zaļais kurss, kas paredz pāreju uz videi draudzīgāku ražošanu un dzīvošanu, neietekmēs kopējo nodarbinātību Eiropas Savienībā (ES) tik būtiski, kā to iespaido sabiedrības novecošanās un iedzīvotāju skaita samazināšanās. Tomēr šo pārmaiņu rezultātā Eiropai un Latvijai tuvākajos gados arvien aktuālāks kļūs jautājums par darbaspēka pārkvalifikāciju – rodas jaunas profesijas, esošajās mainās nepieciešamās prasmes, savukārt citas profesijas pamazām izzūd.

Zaļais kurss ir Eiropas atbilde klimata pārmaiņām, īstenojot iniciatīvas, lai Eiropas iedzīvotāji un uzņēmumi pārkārtotu savu dzīvi un līdz 2050. gadam ES panāktu klimatneitralitāti, proti, atmosfērā nonāktu tik liels siltumnīcefekta gāzu (CO2) apjoms, kādu spēj absorbēt daba – meži, okeāni un augsne. 

Šo iniciatīvu ietvaros ES ar finansiālu atbalstu un likumdošanas prasībām mudina padarīt ēkas energoefektīvas, pāriet uz tīru enerģiju un atteikties no naftas, ogļu, kūdras un gāzes degvielām un kurināmā, atbalstīt dabai draudzīgu lauksaimniecību, sargāt bioloģisko daudzveidību, mainīt ikdienas paradumus, šķirojot atkritumus un pārvietojoties videi draudzīgi, u.c.

Aplēses liecina, ka, veidojoties jaunām darba vietām un pazūdot citām, zaļā kursa ietekmē ES darba vietu skaits varētu pieaugt no 1 līdz 2,5 miljoniem, kas ir aptuveni 0,5-1% no nodarbināto skaita ES. Šīs aplēses balstās uz pieņēmumu, ka ļoti efektīvi un veiksmīgi darbojas apmācību un pārkvalifikācijas programmas, "Delfi Bizness" skaidro Bucenience.

Būtiska ietekme – uz dažām nozarēm

Izmaiņas kopējā nodarbinātībā zaļās pārejas dēļ būs nelielas, jo lielākā daļa ES iedzīvotāju ir nodarbināti tā devētajās “baltajās” nozarēs, kā, piemēram, vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā un citu pakalpojumu sniegšanā, kas rada maz CO2 emisiju, secināts Eiropas Komisijas pētījumā

Tomēr uz dažām nozarēm zaļajam kursam būs būtiska ietekme. Sagaidāms, ka vislielākais pieprasījums pēc darbarokām nākotnē būs transporta un uzglabāšanas nozarē un ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē, norāda Buceniece. Savukārt profesiju griezumā aug nepieciešamība pēc dabaszinātņu un inženierzinātņu speciālistiem, IT speciālistiem, vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem.

Pārmaiņas prasa jaunas prasmes

Viens no būtiskiem faktoriem zaļā kursa ieviešanā būs darbaspēka pārkvalifikācija un jaunu prasmju apgūšana. "Tiem, kuru profesijas izzudīs, būs jāpārkvalificējas, savukārt tiem (un tādu būs daudz), kuru profesijas transformēsies, būs jāpapildina esošās prasmes un zināšanas, lai joprojām būtu konkurētspējīgi darba tirgū," "Delfi Bizness" uzsver Buceniece. 

Liels izaicinājums varētu būt prasmju trūkums vairākas nozarēs. Buceniece atklāj, ka atjaunojamās enerģijas, bateriju un citu nozaru pārstāvji Eiropā jau tagad ceļ trauksmi par atbilstoši apmācīta darbaspēka trūkumu, kas nerisināts, var pat apdraudēt zaļā kursa mērķu sasniegšanu. 

"Trūkst gan tehniskās prasmes, gan starpdisciplinārās prasmes," saka ekonomiste. Strauji aug pieprasījums, piemēram, pēc vēja turbīnu tehniķiem, saules paneļu uzstādītājiem un konsultantiem, ilgtspējas speciālistiem, ekologiem, darba drošības un vides speciālistiem.

Latvijā vēl neizjūt ietekmi 

Darbaspēka pieejamība ir viena no aktuālākajām Latvijas uzņēmēju problēmām, tomēr šobrīd tā tiešā veidā nav saistāma ar zaļā kursa radītajiem izaicinājumiem, "Delfi Bizness" saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris.

"Šobrīd no uzņēmējiem Latvijas kontekstā vairāk gadījies dzirdēt, ka ietekme uz darba vietu pieejamību zaļā kursa politikas dēļ varētu būt negatīva, pasliktinot darba vietu pieejamību gana aktīvajos zemes izmantošanas sektoros – mežsaimniecībā, lauksaimniecībā un kūdras ieguvē," saka Lielpēteris. Viņš pieļauj, ka šajos un saistītajos sektoros, uz kuriem paredzama vislielākā zaļā kursa ietekme, cilvēkiem nāksies zaudēt darba vietas. 

Paredzams, ka ar zaļo pāreju saistītās pārmaiņas vēl vairāk radīs nepieciešamību gan pārkvalificēt cilvēkus, gan paaugstināt darbinieku kvalifikāciju tieši celtniecības nozarē. Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Edijs Kupčs "Delfi Bizness" norāda, ka zaļā kursa ieviešana būvniecībā Latvijā vēl ir sākumstadijā, taču nozare jau piedzīvo būtisku pārkvalifikāciju, piemēram, sagatavojot ēku ilgtspējas novērtēšanas ekspertus.

Viņš uzsver arī robotizācijas un mākslīgā intelekta ietekmi uz darba tirgu. Būvniecībā pāreja uz inovatīviem risinājumiem ļauj ievērojami samazināt nepieciešamo darbinieku skaitu, uzlabo darba procesu, kā arī veicina ilgtspējīgu būvniecību.

Tas liecina, ka būvniecības nozarē ir vajadzīgi augsti kvalificēti darbinieki, kas spēj strādāt ar jaunākajām tehnoloģijām, kas savukārt nozīmē, ka uzņēmumiem pastāvīgi jāapmāca un jāattīsta savi darbinieki, stāsta Kupčs.

Zaļais kurss ir cieši saistīts ar digitalizāciju, kur Latvija nav starp pirmrindniekiem. Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss liecina, ka sabiedrības digitālās prasmes ir ap ES vidējo līmeni. Savukārt Latvijas uzņēmumi būtiski atpaliek no ES vidējā rādītāja attiecībā uz svarīgāko digitālo tehnoloģiju integrāciju, tai skaitā, mākslīgā intelekta, lielo datu un mākoņdatošanas izmantošanu. 

"Ietekme uz darba tirgu būs ļoti atkarīga no tā, vai Latvijai izdosies zaļo un digitālo transformāciju izmantot kā iespēju celt ekonomikas potenciālu, tai skaitā izmantojot dažādas ES programmas un finansējumu," norāda Buceniece.

Valsts liek uzsvaru uz STEM

Ekonomikas ministrija, kas ir atbildīga par darbaspēka attīstību Latvijā, norāda uz nepieciešamību pēc augsti izglītota un kvalificēta darbaspēka ar uzsvaru uz eksaktajām zinātnēm. Taču šobrīd Latvija ES līmenī atpaliek augstākās izglītības absolventu skaita ziņā STEM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas) jomās.

Latvijā, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas izstrādātajām vidējā un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm, līdz 2030. gadam papildus būs nepieciešami 9000 darbinieku ar augstāko izglītību STEM jomā, kā arī būs nepieciešami 69 000 darbinieku ar profesionālo izglītību.

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju, kurā ir definēti vairāki rīcības virzieni, tostarp STEM prasmju veicināšanu. Saskaņā ar to plānots pilnveidot profesionālo kvalifikāciju un to struktūru STEM nozarēs, paplašināt piedāvājumu augstākajā izglītībā, kā arī izveidot stipendiju fondu STEM mācību priekšmetus studējošajiem. Ekonomikas ministrija arī norāda, ka jāturpina ieguldīt nauda akadēmiskajā personālā un zinātniskajā bāzē, lai veicinātu ne tikai konkurētspējīgu un uz inovācijām vērstu ekonomiku un darbaspēku, bet arī veicinātu zinātnes attīstību.

Attīstot pieaugušo izglītības sistēmu, ministrija saredz iespējas plašākai darba devēju un nozaru ekspertu padomju iesaistei, piemēram, lai zaļā kursa un digitālo transformāciju ietekmē precīzāk noteiktu nepieciešamās prasmes darba tirgū, pilnveidotu profesiju standartus, piedalītos eksaminācijā un veiktu kvalitātes kontroli. 

Taču Eiropas Komisijas pētījumā secināts, ka tikai dažās ES dalībvalstīs – Īrijā, Itālijā, Luksemburgā, Nīderlandē un Slovākijā – darba devēji veic pasākumus, lai pielāgotos pārejai uz "zaļo" ekonomiku. Piemēram, organizē apmācības saviem darbiniekiem un vadītājiem par zaļo kursu vai sadarbojas ar citiem uzņēmumiem, kas saskaras ar līdzīgām "zaļajām" problēmām. Aktīvākas "zaļo" prasmju uzlabošanā un tādējādi arī zaļās pārejas atbalstīšanā ir bijušas pašas valstis. Attiecīgās iniciatīvas, piemēram, ar "zaļajām" prasmēm saistītas apmācības vai profesionālās izglītības reformas, novērotas 12 ES dalībvalstis, arī Latvijā.

Komentārs

Ineta Kalinkeviča, DHL Express Latvia personāla direktore:

Mūsu uzņēmumā jau vairākus gadus fokuss zaļajam kursam ir klātesošs. Enerģijas efektivitāte un vides aizsardzība ir būtiskas mūsu biznesa stratēģijas sastāvdaļas, tāpēc mēs esam izveidojuši iekšēju infrastruktūru, piesaistījuši speciālistu uzņēmuma iekšienē, kas veicina uzstādīto mērķu sasniegšanu. Papildus piesaistām ārpakalpojumus, lai nodrošinātu speciālistu ekspertīzi šajā jomā.

Arvien biežāk tirgū tiek novērots pieaugošs pieprasījums pēc darbaspēka, kas ir iesaistīts enerģijas efektivitātē un zaļajā domāšanā. Tas norāda uz pozitīvu ietekmi darba tirgū, veicinot ekoloģiski ilgtspējīgu attīstību un palielinot pieprasījumu pēc šāda veida speciālistiem. Tas, savukārt, atver jaunas nodarbinātības un pārkvalificēšanās iespējas.

Vadoties pēc mūsu pozitīvās pieredzes, kā arī ņemot vērā potenciālo darbaspēka trūkumu darba tirgū nākotnē, uzņēmumiem ir jāsāk ieguldīt jau tagad, lai veicinātu darbinieku interesi un izpratni par zaļo kursu, nodrošinātu apmācības, veicinātu komunikāciju un nostiprinātu šo vērtību ilgtspējīgā attīstībā. Tas ietver sevī arī pieredzes dalīšanos ar citiem uzņēmumiem darba tirgū, klientu un sadarbības partneru izglītošanu.

PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !