Jauns Pasaules Dabas Fonda (WWF) ziņojums atklāj, ka Eiropas Savienības dalībvalstis katru gadu novirza 34 līdz 48 miljardus eiro no Eiropas subsīdiju naudas tādiem pasākumiem, kas tiešā veidā kaitē dabai. Lai gan šīs kaitīgās subsīdijas aptver visas lielākās ekonomikas nozares, lielāko daļu no tām veido lauksaimniecība, "Delfi" informē WWF.
Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem līdz pat 60% no Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finansējuma, kas ik gadu veido 32,1 miljardu eiro, ES valstis tērē pasākumiem, kas veicina neilgtspējīgu lauksaimniecību. Šāda prakse iznīcina dabiskos biotopus, vienlaikus sniedzot tikai minimālu atbalstu lauksaimniekiem, lai tie varētu pāriet uz ilgtspējīgu un klimatnoturīgu lauksaimniecību.
Arī tiešās subsīdijas citās nozarēs, piemēram, zivsaimniecībā (59–138 miljoni eiro), transporta infrastruktūrā (1,7–14,1 miljards eiro) un ūdens infrastruktūrā (1,3–2 miljardi eiro), būtiski veicina dabas izzušanu.
"Katru gadu vairāk nekā 30 miljardi eiro no Kopējās lauksaimniecības politikas tiek novirzīti darbībām, kas kaitē dabai un nesniedz atbalstu lauksaimniekiem. Šis iespaidīgais skaitlis aptuveni atbilst tādu valstu valdību kā Horvātijas un Luksemburgas gada izdevumiem. Tā kā Eiropas iedzīvotāji cīnās ar smagu dzīves dārdzības krīzi, ko saasina kļūdaina fiskālā politika, un drīzumā dosies uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, šiem secinājumiem vajadzētu būt kā brīdinājuma signālam. ES valstu valdībām ir steidzami jāsaskaņo publiskie izdevumi ar vides un sociālajiem prasībām," saka WWF Eiropas politikas biroja politikas un stratēģijas direktors Tiho Vandermaesens.
Šāds ES valstu līdzekļu nepareizs sadalījums krasi kontrastē ar ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2030. gadam noteiktajām vajadzībām, kas paredz, ka ik gadu ir nepieciešami aptuveni 48 miljardi eiro, lai finansētu lauksaimnieku, zemes īpašnieku, lauku un piekrastes kopienu pasākumus, kas paredzēti efektīvai bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un atjaunošanai. Pašlaik ES un tās dalībvalstīs katru gadu iztrūkst vairāk nekā 18 miljardi eiro, lai sasniegtu šo mērķi.
"Valdības ne tikai tērē miljardiem eiro nodokļu maksātāju naudas, nodarot kaitējumu dabai, bet arī mazina ES centienus aizsargāt un atjaunot dabu saskaņā ar tās izvirzītajiem mērķiem un starptautiskajām saistībām. Šo subsīdiju novirzīšana varētu viegli novērst finansējuma trūkumu, kas nepieciešams, lai sasniegtu ES bioloģiskās daudzveidības mērķus," uzsver Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.
WWF aicina valdības un ES izveidot juridiski saistošu sistēmu, lai garantētu savlaicīgu un sociāli taisnīgu dabai kaitējošo subsīdiju pakāpenisku atcelšanu un novirzītu tās uz dabā balstītiem risinājumiem, kas varētu labāk aizsargāt Eiropas iedzīvotājus no klimata pārmaiņu ietekmes.
WWF arī aicina politiķus paātrināt rīcību, lai izbeigtu ES atkarību no fosilā kurināmā, par prioritāti izvirzītu dabu un mainītu mūsu neilgtspējīgo pārtikas sistēmu, vienlaikus nevienu neatstājot novārtā.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
