Šomēnes aprit 10 gadi kopš Latvijas iestāšanās eirozonā, un 25 gadi, kopš Eiropas iedzīvotāji lieto eiro. Vai Latvijas izvēle – atteikties no nacionālās valūtas un ieviest eiro – bijusi pareiza un valstij izdevīga, par eiro nākotni, tendencēm kreditēšanā un plāniem banku uzraudzības jomā, otrdien, 30. janvārī raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Raidījumā piedalīsies arī "Delfi Bizness" redaktors Raivis Vilūns.
Eiro izmantošana novērš nenoteiktību par valsts turpmāko monetāro politiku, stiprina ārējos kredītreitingus, samazina publiskā un privātā finansējuma izmaksas, un tas viss palīdz veicināt ārvalstu un iekšzemes investīcijas, sekmējot straujāku ekonomikas izaugsmi, piektdien Eiropas Komisijas (EK) un Latvijas Bankas rīkotajā starptautiskajā konferencē "Desmit gadi kopā ar eiro" sacīja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).
Kad Latvija apsprieda domu par pievienošanos eiro, valsts tikko izkāpa no globālās ekonomikas un finanšu krīzes, un toreiz bija daudz skeptiķu, norādīja Dombrovskis, atgādinot, ka daži no viņiem apgalvoja, ka Latvija "pērk pēdējo biļeti uz Titāniku".
Tomēr Latvijas apņēmība pievienoties eiro nodrošināja stabilu politikas enkuru laikā, kad valsts ekonomikā bija liels stress, jo Latvija krīzē bija iekļuvusi kā viena no pārkarsētākajām ekonomikām pasaulē ar vāju fiskālo politiku un neierobežotu banku kreditēšanu, skaidroja Dombrovskis.
Viņš atgādināja, ka, gatavošanās eiro ieviešanai, Latvijai palīdzēja noteikt lielu reformu programmu, kas bija ļoti nepieciešama.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks atzina, ka vienotais eirozonas tirgus vēl nav pilnībā funkcionējošs, bet tas ļautu augt daudz straujāk.
Latvija eirozonai pievienojās tās 2.0 versijā, bet tagad ir jāturpina būvēt 3.0 versija ar banku savienību, kapitāla tirgus savienību, kopējo fiskālo mehānismu, teica Kazāks. Vienlaikus viņš atzina, ka vienoties par kapitāla tirgus savienību būtu vieglāk.
Viņš piebilda, ka Eiropas zaļā pārkārtošanās būs dārga un tas prasīs privātā kapitāla piesaisti. Tāpēc kapitāla tirgus savienība ir tik būtiski nepieciešama.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
