2022. gadā ES bija gandrīz 7,3 miljoni zinātnieču un inženieru sieviešu, kas ir par 310 500 vairāk nekā 2021. gadā, veidojot 41% no kopējās nodarbinātības zinātnē un inženierzinātnēs.
Lielākais zinātnieču un inženieru īpatsvars ES bija pakalpojumu nozarē – 46%, savukārt zemākais apstrādes rūpniecībā – 22%.
ES dalībvalstu vidū zinātnieču un inženieru sieviešu īpatsvars 2022. gadā bija ļoti atšķirīgs – no 53% Dānijā, Lietuvā (52%) un Bulgārijā (51%) līdz 31% Ungārijā, Somijā (32%) un Vācijā (34%).
Savukārt vislielākais zinātnes un tehnoloģiju profesijās nodarbināto sieviešu īpatsvars 2022. gadā bija Lietuvā (64,1%), Francijas reģionā Korsika (63,9%) un Latvijā (62,7%). Savukārt viszemākais – Itālijas Ziemeļrietumu reģionā (46,1%), Maltā (45,8%) un Dienviditālijas reģionā (46,1%).
Kā atzīmē "Eurostat", cilvēkus klasificē kā strādājošus zinātnē un tehnoloģijā, ja viņi strādā profesijās, kuras varētu būt iesaistītas sistemātiskā zinātnes un tehnoloģiju zināšanu radīšanā, attīstībā, izplatīšanā un pielietošanā, neatkarīgi no studiju līmeņa. Šajā kategorijā ietilpst arī citas profesijas, piemēram, tehniskie darbinieki vai saistītie speciālisti.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
