Foto: F64

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad novembrī atguvuši aktīvus 2,268 miljonu eiro apmērā, kas ir 4,1 reizi vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad bankas aktīvi tika atgūti 547 000 eiro apmērā, liecina bankas publiskotā informācija.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2022. gada novembrī atgūti 2,188 miljoni eiro, no vērtspapīriem - 78 000 eiro, bet no kustamās mantas un citu aktīvu pārdošanas atgūti kopumā 2000 eiro.

Tādējādi šogad 11 mēnešos "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 111,561 miljonu eiro, bet kopš 2018. gada 12. jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 1,257 miljardus eiro, tostarp 2018. gadā tika atgūti 355,493 miljoni eiro, 2019. gadā - 393,767 miljoni eiro, 2020. gadā - 109,797 miljoni eiro, bet 2021. gadā - 287,058 miljoni.

Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi šogad novembrī veidoja 1,323 miljonus eiro, tostarp darba samaksa darbiniekiem un atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 740 000 eiro, izdevumi bankas mantas un darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 145 000 eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 83 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 3000 eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 352 000 eiro.

Tādējādi šogad 11 mēnešos bankas likvidācijas izdevumi veido kopumā 32,918 miljonus eiro, bet kopš bankas pašlikvidācijas procesa sākuma "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi veido kopumā 170,756 miljonus eiro.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018. gada 26. februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018. gada 12. jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018. gada 12. jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.


"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") 2018. gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.


"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.


"ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņojis, ka nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi "FinCEN".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit