'ABLV Bank' situācija liek Eiropas banku uzraugam skaidroties par tā atbildību
Foto: LETA

Pēc tam, kad trešā lielākā Latvijas komercbanka AS "ABLV Bank" ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) ziņojumā nodēvēta par finanšu institūciju, kas rada bažas par naudas atmazgāšanas risku, pret "ABLV Bank" tiešo uzraugu Eiropas Centrālo banku (ECB) izskanējusi kritika par tā uzraudzības spējām. ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī ceturtdien publicētā paziņojumā skaidro, ka naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumi ir nacionālā uzrauga atbildības jautājums.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kad tika radīts vienotā uzraudzības mehānisma regulējums, Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās atbildību par naudas atmazgāšanas novēršanu saglabāt nacionālā līmenī, teikts Nuī publicētajā paziņojumā.

Viņa arī skaidro, ka pārkāpumi naudas atmazgāšanas jomā var būt simptomi dziļākiem pārvaldības trūkumiem bankā, taču ECB nav izmeklēšanas jaudas, lai šādus trūkums atklātu. "Tas ir nacionālo naudas atmazgāšanas novēršanas institūciju uzdevums," teikts Nuī paziņojumā. Tikai tad, kad atbildīgās nacionālās iestādes ir atzinušas šādus pārkāpumus, ECB var izmantot šos faktus, veicot savus uzraudzības pienākumus, skaidro ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja.

Laikraksts "Financial Times" šonedēļ raksta, ka pašlaik Latvijā vērojamā krīze ilustrē ECB robežas, jo ASV institūcijas, nevis "ABLV Bank" tiešais uzraugs ECB ziņoja par aizdomām, ka "ABLV Bank" iesaistīta naudas atmazgāšanā. ECB nolēma ierobežot "ABLV Bank" maksājumus vairākas dienas pēc tam, kad ASV Valsts kase paziņoja par plāniem ieviest sankcijas pret "ABLV Bank", liedzot tai dolāru maksājumus.

"Financial Times" raksta, ka šī situācija pievērš uzmanību gan varas pārdalei starp eirozonas centrālo banku un nacionālajiem uzraugiem, gan arī tam, ka Eiropas monetārās savienības veidošana joprojām nav pabeigta.

Vienotā banku uzraudzība eirozonā pastāv kopš 2014. gada. Tomēr vienotā banku uzraudzība neietver naudas atmazgāšanas jautājumus, kaut arī Nuī vairākkārt mudinājusi arī šajā jautājumā radīt vienotu uzraudzību, raksta "Financial Times".

ASV Valsts kasei ir daudz lielāka jauda risināt naudas atmazgāšanas problēmas. Tas skaidrojams gan ar ASV Valsts kasei uzticētajām pilnvarām, gan arī to, ka ASV dolārs ir globālā rezervju valūta, skaidro "Financial Times" un piebilst, ka Vašingtonas lēmums liegt "ABLV Bank" pieeju dolāriem var būt smags trieciens bankai.

"Financial Times" piezīmē, ka arī otra nedēļas nogalē Latvijā piedzīvotā krīze – Latvijas Bankas prezidenta aizturēšana – iezīmē vēl vienu jomu, kur eirozonas nacionālās centrālās bankas saglabā būtisku varu savās rokās, proti, ECB nav iespēju ietekmēt, kā tiek izvirzīti nacionālo centrālo banku prezidenti.

"ABLV Bank" ar grūtībām saskārusies kopš 13. februāra, kad ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (FinCEN) rosināja liegt bankai nodrošināt korespondentkontus ASV dolāros. Savukārt no 19. februāra bankai uzraugs noteicis maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.

"ABLV Bank" apņēmusies atspēkot FinCEN ziņojumā izteiktos pārmetumus.

Bankas līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis 22. februārī pauda pārliecību, ka banka ir gatava tai noteikto maksājumu ierobežojumu atcelšanai.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

ABLV Bank Baņķieru drāma Latvijas Banka Valsts kase
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form