Eiropas Centrālā banka (ECB) arī turpmāk gādās, lai nenotiktu nepamatota finansēšanas nosacījumu pasliktināšanās, intervijā aģentūrai LETA pauda ECB valdes locekle Izabela Šnābele.
"Mēs gādāsim, lai nenotiktu nepamatota finansēšanas nosacījumu pasliktināšanās. Pārāk straujš reālo procentu likmju kāpums globālās izaugsmes perspektīvu uzlabošanās kontekstā varētu apdraudēt tautsaimniecības atveseļošanos. Tāpēc mēs rūpīgi monitorējam finanšu tirgus norises," teica Šnābele.
Uz jautājumu, kādēļ jau ilgstoši zemās procentu likmes, piemēram, Latvijā tā arī nav spējušas būtiski iekustināt kreditēšanas tirgu, ECB valdes locekle atgādināja, ka pandēmija ir ārkārtīgi lielas nenoteiktības laiks.
"Šādos laikos cilvēki parasti veido lielākus uzkrājumus. Tie var būt piespiedu uzkrājumi, taču, protams, notiek arī piesardzības uzkrājumu veidošana, jo cilvēki bažījas par tautsaimniecības perspektīvām. Tāpēc parasti pieaug uzkrājumu apjoms un vienlaikus lielās nenoteiktības dēļ sarūk ieguldījumi. Lai notiktu tautsaimniecības atveseļošanās, ir būtiski, lai patērētāji atsāktu tērēt naudu un uzņēmumi atsāktu veikt ieguldījumus. Noteicošais ir pārliecība, un gan fiskālā, gan monetārā politika var palīdzēt atjaunot zudušo pārliecību, tādējādi stimulējot pieprasījumu," pauda Šnābele.
Vienlaikus viņa atturējās prognozēt, cik ilgs varētu būt zemo procentu likmju periods.
"Zemo procentu likmju vidi nosaka ilgtermiņa strukturālās tendences, piemēram, demogrāfija, kam ir būtiska loma Baltijas valstīs, globalizācija un darba ražīguma pieauguma samazināšanās. Vērojama relatīvi izteikta vēlme veidot uzkrājumus un ierobežota interese par ieguldījumiem, radot lejupvērstu spiedienu uz procentu likmēm ne vien Eiropā, bet visās attīstītajās valstīs. Protams, šādas tendences var arī mainīties. Piemēram, sabiedrības, kas noveco, kādā brīdī var sākt tērēt vairāk naudas, teiksim, medicīnas pakalpojumiem vai ilgtermiņa aprūpei. Iespējamas arī inovācijas, piemēram, zaļās tehnoloģijas. Šādas inovācijas varētu veicināt darba ražīguma kāpumu, tādējādi vairojot ieguldījumus. Šāda scenārija īstenošanās lielā mērā atkarīga no valdības politikas, proti, strukturālās politikas un valsts ieguldījumiem," stāstīja Šnābele.
Viņa gan uzsvēra, ka, pēc ECB aplēsēm, šādas makroekonomisko tendenču pārmaiņas nevarētu notikt īstermiņā.
"Taču nevajadzētu uzskatīt, ka tās nenotiks nekad. Ikviens, kurš apguvis ekonomikas vēsturi, zina, ka šādas tendences var mainīties, taču ir grūti paredzēt, kad tas notiks," atzina ECB valdes locekle.
Jau vēstīts, ka ECB padome arī pēdējā sēdē 21.janvārī nolēma bāzes procentlikmi un obligāciju uzpirkšanas programmas apjomu saglabāt nemainīgu. Galvenā bāzes procentlikme 0% līmenī ir jau kopš 2016.gada 16.marta. Padome arī nolēma saglabāt noguldījumu iespējas uz nakti likmi -0,5% līmenī un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 0,25% līmenī. Noguldījumu iespējas uz nakti likme nav mainīta kopš 2019.gada 18.septembra.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
