Ekonomisti: jāmeklē iemesli, kāpēc mūsu cenu līmenis ir augstāks nekā Centrāleiropas valstīs
Foto: LETA

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,6%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,3% un pakalpojumiem – par 3,1%. Ekonomisti vērtē, ka pagājušais gads pavadīts zemas inflācijas apstākļos, savukārt šogad galvenie cenu paaugstinošie faktori, visticamāk, būs mājokļa preču un pakalpojumu cenas, tāpat jau zināms, ka daļai iedzīvotāju augs maksa gan par gāzi, gan elektrību, palielināsies arī atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, kā arī siltumenerģijas cenas.

"Patēriņa cenu svārstības Latvijā turpina noteikt ārējie faktori un straujais naftas cenu kritums pērnā gada nogalē mazinājis patēriņu cenu inflāciju arī Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, pērnā gada decembrī vidējās patēriņa cenas Latvijā samazinājās par 0,4% pret iepriekšējo mēnesi, savukārt salīdzinājumā ar 2017. gada decembri tās augušas par 2,6%. Tā rezultātā pēc trīs mēnešu pārtraukuma inflācija Latvijā atkal noslīdējusi zem 3%, un gada vidējā inflācija Latvijā pērn bijusi 2,5%," norāda "Citadele" bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Finanšu ministrijā vērtē, ka 2017. gadā gandrīz pusi no cenu pieauguma noteica pārtikas cenu kāpums, bet 2018. gadā cenu izmaiņu struktūra bija sabalansētāka starp pārtikas, alkoholisko dzērienu, energoresursu un atsevišķu komerciālo pakalpojumu cenu pieaugumu.

Neskatoties uz labvēlīgajiem procesiem ekonomikā, 2018. gads ir ticis pavadīts zemas inflācijas apstākļos. Tā nav būtiski kaitējusi kopējam pirktspējas pieaugumam ekonomikā, kaut pret noteiktām iedzīvotāju grupām tā bijusi krietni skarbāka. Vērtējot šī gada inflācijas perspektīvas, "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis atzīst, ka izņemot atsevišķas strauji augošās ekonomikas, globālā inflācija turpina nīkuļot zem centrālo banku vēlamā līmeņa.

"Šis gads varētu iezīmēties ar līdzīgu vidējo patēriņa cenu kāpumu kā pērn. Kā galvenais cenu paaugstinošais faktors, visticamāk, būs mājokļa preču un pakalpojumu cenas. Jau zināms, ka daļai iedzīvotāju augs gan gāzes, gan elektrības rēķini, palielināsies arī atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, kā arī siltumenerģijas cenas. Kopējos inflācijas rādītājus, visticamāk, ietekmēs arī neliels pārtikas cenu kāpums un alkohola un tabakas cenu pieaugums akcīzes nodokļa palielinājuma rezultātā. Augstāku izmaksu dēļ, tostarp vidējā atalgojuma kāpuma rezultātā, gaidāms, ka pakalpojumu cenas turpinās palielināties. Toties degvielas cenas, ja naftas cena saglabāsies līdzšinējā līmenī, samazināsies un kopējo cenu kāpumu piebremzēs," prognozē "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava.

"Latvijā cenu līmenis ir augstāks nekā tas izrietētu no IKP uz iedzīvotāju līmeņa. Mūsu cenu līmenis ir augstāks nekā vairākās Centrāleiropas valstīs (Polijā, Ungārijā), kur ienākumi ir ļoti līdzīgi. Tāpēc ir jāpēta, kādi strukturālie faktori nosaka šo neatbilstību, un tie jānovērš. Var palīdzēt ne tikai atbalsts mājokļu būvei, bet arī OIK samazināšana vai pat likvidēšana, kas gan visdrīzāk būtu daļēja izmaksu pārcelšana citur. Arī jauna pārtikas mazumtirgotāja ienākšanai noteikti būs labvēlīga ietekme uz patērētāju maciņiem," secina "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Source

DELFI Bizness

Tags

Centrālās statistikas pārvalde Degvielas cenas Inflācija Pārtikas cenas PVN Rīgas siltums Rīgas ūdens
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form