ES premjeriem nosūtītajā priekšlikumā prezidējošā valsts ierosina samazināt Kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu par apmēram 7,5 miljardiem eiro (5,25 miljardiem latu) jeb apmēram 2%, bet kohēzijas finansējumu par apmēram 53 miljardiem eiro (37,1 miljards latu) jeb apmēram 14%, salīdzinot ar Eiropas Komisijas iesniegto budžeta priekšlikumu 2011.gada vasarā. Papildus finansējums ir piešķirts citām programmām.
Kalniete uzsver: "šāds samazinājums ir nepieļaujams, jo tas ierobežos iespējas nodrošināt taisnīgāku tiešmaksājumu sadali un it īpaši pienācīgus kohēzijas fondu līdzekļus jaunajām dalībvalstīm. Jautājumā par ES budžetu Eiropas Parlamentam ir skaidra nostāja – samazināts budžets Eiropas Savienībā negatīvi ietekmēs ekonomikas izaugsmi un ES globālo konkurētspēju, vājinās tās saliedētību un solidaritāti".
Kalniete uzskata, ka Kipras budžeta skaitļu priekšlikums vēlreiz apstiprina to, ka sarunas par daudzgadu budžetu būs ļoti sarežģītas ne tikai starp dalībvalstīm, bet arī starp Padomi un EP.
"Latvijai ir skaidri mērķi, skaidra stratēģija un sabiedrotie. Mums visiem kopā ir reāla iespēja panākt, ka Eiropas Savienības budžeta ieguldījumi Latvijā nākošajos septiņos gados būtu par veselu miljardu eiro lielāki nekā Eiropas Komisijas sākotnējā projektā," saka Kalniete.
Par ES daudzgadu budžetu iesaistītajām pusēm jāvienojas tuvāko mēnešu laikā, lai tas varētu stāties spēkā ar 2014. gada 1. janvāri. EP pirms nedēļas pieņemtajā ziņojumā norādīja, ka ES budžets ir investīciju budžets, ka palīdzēs atjaunot ekonomisko izaugsmi un radīt jaunas darba vietas. Ziņojumā ir uzsvērta ne tikai lauksaimniecības politika nozīme, bet arī ES kohēzijas politika, kura palīdz attīstīt mazāk pilnveidotos reģionus un ir Eiropas solidaritātes pīlārs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
