FKTK izveidojusi desmit soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai  (1)

Lietuvas un Igaunijas biržas spējušas panākt augstāku attīstības līmeni, kas parāda, ka Latvijas akciju tirgus attīstības jomā būtiski atpaliek no potenciāla, kas atbilstu mūsu ekonomikas līmenim. Kā labus piemērus Rūda minēja Tallinas ostu, "Ignitis Group" ieiešanu biržās.

"Esam pastarīši Baltijas biržā, un Rīgas biržas darījumu skaits veido vien 3% no kopējā Baltijas biržu darījumu skaita," nožēlu pauda Rūda. Pērn Rīgas biržā veikto darījumu apgrozījums sasniedza 14,9 miljonus eiro, Viļņas – 189,97 miljonus eiro, bet Tallinas – 248,24 miljonus eiro. Tallinas birža Rīgas apgrozījumu sasniedz trīs nedēļu laikā, uzsver Rūda, piebilstot, ka 20 gadu laikā akciju emitentu skaits Rīgas biržās sarucis 3 reizes

Pērn FKTK aktīvāk pievērsās kapitāla tirgus attīstībai, tika aptaujāti 72 respondenti – bijušie, esošie un potenciālie emitenti, kā arī 20 organizācijas, kas iesaistītas Latvijas kapitāla tirgū.

Aptaujātie sūdzējās par lielu emitentu trūkumu kapitāla tirgū, tirgus likviditāti un neesamību starptautiskajos indeksos.

Tāpat secināts, ka kapitāla tirgus netiek uzskatīts par prioritāru finansējuma avotu, zema vietējo investīciju banku aktivitāte, kā arī ir augstas izmaksas, kas saistītas ar atrašanos biržā un apjomīgs regulatīvais slogs.

Apkopojot vairākus mēnešus ilgušo darbu, FKTK izveidojusi 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Daudzi no šiem soļiem saistīti viens ar otru, tādēļ svarīgi tos īstenot kompleksi, norādīja Rūda.

FKTK uzsver, ka nepieciešams palielināt valsts lomu kapitāla tirgus attīstībai – pensiju 2. līmeņa ieguldīšana kapitāla tirgū. Kopējie 2. līmeņa pensiju aktīvi ir aptuveni 5 miljardi eiro, un 740 miljoni eiro ieguldīti vietējā ekonomikā, bet akcijās tikai 1%. Lai to risinātu, nepieciešama kapitāla tirgus stratēģijas izstrāde, piedāvājums valsts kapitālsabiedrību iespējamai dalībai kapitāla tirgū.

Tāpat nepieciešams veicināt ieguldījumu aktivitāti Latvijas kapitāla tirgū. Pērnā gada 3. ceturksnī ar finanšu instrumentiem tika veikti 230 tūkstoši darījumi, no kuriem tikai 10% veidoja darījumi ar Latvijas finanšu instrumentiem. Viens no risinājumiem ir izvērtēt Latvijas nodokļu sistēmas konkurētspēju, īpaši Baltijas valstu vidū. Būtiski ir arī nodokļu atvieglojumu instrumenti, kas vērsti uz ieguldījumiem Latvijas kapitāla tirgū, minēja Rūda.

Vēl viens solis ir regulatīvā sloga audits un efektivizācija, jo esošie un bijušie emitenti minējuši, ka esošais regulatīvais slogs veido grūtības attīstībai. Lai to uzlabotu, nepieciešams pārskatīt Finanšu instrumentu tirgus likumu un citus emitentiem saistošo normatīvos aktus.

Ceturtais solis ir Latvijas sabiedrības finanšu pratības veicināšana par ieguldījumiem. Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības aptaujā 2019. gadā 46% atbildējuši, ka viņiem nav finanšu mērķa tuvākajam laikam. Ieguldījumu pakalpojumus izmanto 0,6% aptaujāto, un tikai 2% iedzīvotāju seko līdzi akciju tirgus norisēm.

Nākamais solis ir emitentu iespēju paplašināšana, tostarp, sniedzot kvalitatīvu informāciju. 35% potenciālo emitentu FKTK veiktajā aptaujā atzinuši, ka informācija nav pietiekama un saprotama.

Tādēļ jāizveido atbalsta modelis, sniedzot iespēju emitentiem sagatavoties dalībai kapitāla tirgū akciju un obligāciju emisiju gadījumā, uzsvēra Rūda.

Nepieciešams veicināt arī pasīvās investīcijas, tādēļ jāstrādā pie Latvijas vai kopīgas Baltijas valsti kapitāla tirgu iekļaušanas starptautiskajos indeksos.

Tāpat nepieciešams veicināt ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju iesaisti kapitāla tirgos, piemēram, aktīvākus ieguldījumus veicinātu pakalpojumu sniedzēju izstrādātie digitālie rīki, kas paredzēti ieguldījumiem, pakalpojumu klāsta diversifikācija, iespēja veikt investīcijas pasīvā formā.

Kā vēl vienu soli FKTK min ieguldītāju aktivitātes veicināšanu, pilnveidojot ieguldītāju aizsardzību un FKTK uzraudzības prioritāšu pārskatīšanu. Šeit ietilpst arī tiesībsargājošo iestāžu zināšanu stiprināšana tirgus manipulāciju un iekšējās informācijas izmantošanas jomās, uzsvēra FKTK pārstāvis.

Plānots arī identificēt labi pārvaldītus kapitāla tirgus dalībniekus. Līdz 2022. gada 31. decembrim tiks izveidots korporatīvās pārvaldības metodoloģiskais ietvars un veikts pirmais izvērtējums kapitāla tirgū esošajiem dalībniekiem.

"Nākotnē vēlamies redzēt labi pārvaldītu kapitāla tirgus dalībnieku identificēšanu, kā arī objektīvas un analītiskas informācijas nodrošināšanu par ieguldījumu riskiem. Neizprotot risku, Latvijas iedzīvotāji to nevēlas uzņemties vispār," skaidro Rūda, uzsverot, ka ar 10 soļu programmu nepietiks, un tas ir pirmais solis, lai virzītos uz attīstītu kapitāla tirgu.

Paralēli programmas ieviešanai nepieciešama ciešāka Baltijas valstu sadarbības veicināšana, kā arī aktīvs stratēģiskais dialogs un starptautiskā sadarbība, noslēdza Rūda.