Sabiedrība tiek maldināta ar publiskajā vidē nonākušo ”Latvija Krājbanka” (”Krājbankas”) klientu darījumu sarakstu un it kā 55 miljonu latu ”aizpludināšanu” no bankas pēc tās darbības apturēšanas un nonākšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) uzraudzībā, liecina komisijas mājaslapā publicētais paziņojums par portālā ”pietiek.com” publicētajiem ”Krājbankas” darījumiem pēc bankas darbības apturēšanas.
Interneta vietne "Pietiek.com" otrdien ziņoja, ka no "Krājbankas" aizplūdināti 86 miljoni latu, kad tās darbību no bijušajiem akcionāriem bija pārņēmusi FKTK. Dienu vēlāk, trešdien portāls vēstīja: pēc tam, kad banku no tās bijušajiem akcionāriem bija pārņēmusi FKTK, mēneša laikā uz dažādiem kontiem ārvalstīs, kā arī privātpersonu un Latvijā reģistrētu firmu kontiem citās bankās Latvijā tikuši pārskaitīti kopumā aptuveni 56 miljoni latu. Vēl nedaudz vairāk kā 30 miljoni latu tikuši pārskaitīti uz ”Krājbankas” kontiem ārvalstīs.
FKTK jau otrdien vērsās Ģenerālprokuratūrā, lūdzot izvērtēt, kā no bankas publiskajā vidē varēja nonākt "Krājbankas" maksājumu uzdevumu kopijas, kas ir konfidenciāla klientu informācija, par kuras izpaušanu ir paredzēta kriminālatbildība. FKTK arī aicina personas, kuru dati izpausti publiskajā vidē, vērsties tiesībsargājošās institūcijās ar iesniegumu par personu datu pretlikumīgu izpaušanu.
Komisija skaidro, ka laika posmā no 2011.gada 22.novembra līdz 23.decembrim veikti darījumi par kopumā 55 miljoniem latu. No tiem aptuveni 18 miljoni latu ir bankas darījumi – naudas pārskaitīšana no vairākiem korespondentkontiem uz vienu, kā arī pirms ierobežojumu noteikšanas uzsākto, bet nepabeigto norēķinu karšu darījumu pabeigšanai u.c. Savukārt 37 miljoni latu novirzīti klientu darījumiem, kurus bankai bija jāizpilda līdz darbības apturēšanai, bet ko tā nepaspēja izpildīt lielā darījumu skaita dēļ, kā arī bankas turējumā esošo un tās mantā neietilpstošo pensiju plānu/fondu un citu trešajām personām piederošo līdzekļu pārvešanai uz citām kredītiestādēm.
Komisijā norāda arī, ka pēc ”Krājbankas” darbības apturēšanas bija nepieciešams saņemt FKTK pilnvarnieku rīkojumu par iesāktā darījuma pabeigšanu. Uz maksājuma uzdevumiem ir redzami datumi, kad faktiski noticis pārskaitījums. Portāla ”Pieteik.com” publicētajos maksājumos norādītais valutēšanas datums ir datums, kad faktiski izpildīts darījums, kas uzsākts vēl pirms bankas darbības apturēšanas. Šajos datumos bija pārbaudīta maksājuma atbilstība normatīvo aktu prasībām un pēc FKTK pilnvarnieku apstiprinājuma darījums izpildīts. Tāpēc ir darījumi ar 30. novembra un pat decembra izpildes datumu, skaidro FKTK.
Komisijā atzīmē, ka ir atsevišķi bankas klienti, kuriem no vairākiem 2011. gada 17.novembrī iesniegtajiem maksājumiem pēc to pārbaudes, izpildīts tikai viens maksājums. No aptuveni 6000 "Krājbankas" klientu darījumu, kas uzsākti no 2011.gada 17. līdz 21.novembrim, apstiprināti ap 1000, jo atbilda normatīvajos aktos definētajiem kritērijiem, kādos gadījumos tie jāizpilda.
Laikā no pērnā gada 22.novembra līdz 23. decembrim šie ap 1 000 darījumu veikti par kopumā aptuveni 55 miljoniem latu, un viena maksājuma summa ir no 20 000 līdz sešiem miljoniem latu. Visi FKTK pilnvarnieku saskaņotie darījumi ir likumīgi un atbilst normatīvajiem aktiem, kādos gadījumos pēc bankas darbības apturēšanas nepieciešams darījumus pabeigt, skaidro FKTK.
Komisijā atzīmē, ka saskaņā ar prasībām bija jāpabeidz bankas uzsāktos, bet nepabeigtos maksājumus, kuru valutēšanas datums bija no 17.novembrim līdz 21.novembrim; maksājumi bankas klientu nodrošināšanai ar ikdienas patēriņam nepieciešamajiem līdzekļiem (50 latu apmērā dienā) laikā no 23.novembrim līdz 26.novembrim; bankas mantā neietilpstošo pensiju plānu/fondu un citu trešo personu līdzekļu pārvešana uz citām kredītiestādēm; maksājumi bankas nepārtrauktas saimnieciskās darbības nodrošināšanai (algu izmaksa, telpu noma u.c.); darījumu atgriešana korespondentbankām - 22.novembrī korespondentbankām paziņots par bankas darbības apturēšanu, bet ne visas uzreiz reaģēja un pieņēma ienākošos maksājumus. Decembrī šie maksājumi pārskaitīti atpakaļ sūtītājam, skaidro FKTK.
Jau ziņots, ka interneta vietnē "Pietiek.com" vēstīja, ka vairāki desmiti miljonu latu no ”Krājbankas” "aizpludināti" pēc tam, kad tās darbību no bijušajiem akcionāriem bija pārņēmusi FKTK. Mēneša laikā uz dažādiem kontiem ārvalstīs, kā arī privātpersonu un Latvijā reģistrētu firmu kontiem citās bankās Latvijā tikuši pārskaitīti kopumā aptuveni 56 miljoni latu. Vēl nedaudz vairāk kā 30 miljoni latu tikuši pārskaitīti uz ”Krājbankas” kontiem ārvalstīs, raksta portāls.
Pērn 17.novembrī FKTK padome nolēma noteikt ierobežojumus "Krājbankas" darbībai, kas bija saistīts ar tās lielākā īpašnieka "Snoras" finansiālajām problēmām un šīs kaimiņvalsts bankas nacionalizēšanu. Neilgi pēc tam – 21.novembrī – FKTK apturēja bankas darbību un par konstatēto līdzekļu iztrūkumu informēja prokuratūru.
”Krājbankas" pilnvarnieku grupas vadītājs ir FKTK priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis. Saeimā šobrīd dienaskārtībā ir jautājums par viņa atkārtotu apstiprināšanu FKTK priekšsēdētāja vietnieka amatā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
