Gada otrajā pusē vidējā alga Latvijā pārsniegs 1100 eiro 'uz papīra', prognozē ekonomisti
Foto: stock.xchng/Publicitātes foto/DELFI

2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,8% jeb 78 eiro, sasniedzot 1 083 eiro par pilnas slodzes darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Līdzīgi kā 2019. gada 1. ceturksnī arī 2. ceturksnī gada pieauguma temps bija 7,8%. Ekonomistu ieskatā darba tirgus uzrāda pirmās atslābuma pazīmes, tomēr algas turpina augt un šogad varētu pārsniegt 1100 eiro atzīmi.

"Lai gan ekonomika aug lēnāk un darba tirgus uzrāda pirmās neliela atslābuma pazīmes, algas joprojām aug ļoti strauji. Gluži tāpat kā pirmajā arī otrajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu palielinājās par 7,8%," teic "Swedbank" galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece.

"Īpaši pozitīva tendence ir stabila mazo algu saņēmēju īpatsvara samazināšanās, kas liecina par aplokšņu algu mazināšanos. Tomēr joprojām saglabājas būtiskas atalgojuma atšķirības gan ģeogrāfiski, gan sektoru un nozaru griezumā. Piemēram, Latgalē vidējā darba samaksa nesasniedz pat divas trešdaļas no vidējā atalgojuma Rīgā," norāda Latvijas Bankas ekonomists Miķelis Zondaks.

"Izaugsmes palēnināšanās pakāpeniski atsauksies arī uz darba samaksas kāpumu, kas kļūs nedaudz rēnāks. Ja vēl pirms laika, kāpums bija vērojams visās nozarēs bez izņēmumiem, tad turpmāk atšķirības starp nozarēm kļūs izteiktākas. Sagaidāms, ka straujāk nobremzēsies kāpums apstrādes rūpniecības nozarēs, īpaši uz eksportu orientējošajās. Tāpat iespējas celt algas kļūs ierobežotākas budžeta iestāžu darbiniekiem," uzskata "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Algu pieaugums vidējo tempu pārsniedz arī šogad strauji augošajās intelektuālo pakalpojumu eksporta nozarēs, piemēram, datorprogrammēšanā algas augušas par 9,5%, bet profesionālajos pakalpojumos – par 9,2 %. Programmētāju vidējā alga pirmo reizi ir pārsniegusi 2000 eiro, un darbs šajā nozarē ir kļuvis labāk apmaksāts nekā finanšu pakalpojumos. Tiesa gan, ja neskaita apdrošināšanas jomu, finanšu nozarē (galvenokārt bankās) algas vēl ir nedaudz augstākas, taču paredzams, ka programmētāji drīz apsteigs arī baņķierus, jo bankās algas aug daudz lēnāk – 2. ceturksnī par 3,5%," skaidro "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, tuvākajos gados mums gan, visticamāk, jārēķinās ar nedaudz lēnāku algu pieaugumu, taču pēc bankas "Citadele" ekonomista Mārtiņa Āboliņa prognozēm tas joprojām būs pietiekoši straujš, un nākošajos divos gados vidējās darba algas Latvijā varētu palielināties par 5-6% ik gadu.

Tags

Luminor Centrālās statistikas pārvalde Citadele Darba samaksa Imigrācija Latvijas Banka SEB Swedbank

Comment Form