Viena no populārākajām krāpniecības formām jau izsenis ir bijusi viena produkta uzdošana par citu vai autoritātes izmantošana savā labā. ASV TV raidījums “History Detectives” min, ka naudas viltošanas pirmie dokumentētie gadījumi zināmi kopš 5. gadsimta, bet atrodami arī vecāki stāsti par viltniekiem, kas uzdevušies par valdnieku pārstāvjiem, lai sev gūtu labumu, piemēram, piesavinoties nodevas utt. Mūsdienās mainījušās metodes, bet atpazīstama vai ietekmīga vārda vai zīmola izmantošana savā labā nekur nav zudusi.
Digitālie krāpnieki izmanto slavenus zīmolus, lai viestu cilvēkos uzticību un panāktu savu. Piemēram, populāri ir izmantot finanšu pakalpojumu sniedzējus, kopējot viņu lapu vai telefona zvanā uzdodoties par vienas vai otras bankas pārstāvjiem. Pērn pieauga gadījumu skaits, kad noziedznieki izmantoja cilvēku vēlmi pēc darba. Viens no izmantotajiem zīmoliem bija “Citadele”. Proti, krāpnieki atrada internetā izliktos sludinājumus, kuros cilvēki meklē darbu, un tad zvanīja šiem darba meklētājiem, izliekoties par bankas “Citadele” pārstāvjiem. Upuriem lika izveidot kontu bankā, ja tāda nebija, un nodot kontroli pār to zvanītājam.
Savukārt nesen “Delfi Bizness” uzmanības lokā nonākusi fiktīva “Rail Baltica” projekta “investīciju platforma”, kas, kā jau ierasts, sola neticamus labumus. Lieki teikt, ka Baltijas dzelzceļa tīkla attīstītājiem ar šo platformu nav nekāda sakara. Tas ir tikai viens no neskaitāmiem piemēriem.
