Kā iepriekš demonstrējis raidījuma "Nākotnes kapitāls" vadītāja Konstantīna Kuzikova portfelis, pagājušais gads nebija labākais brīdis akciju tirgiem. Veiksmīgāko investoru rezultāti turējās pie nulles, bet daudzi bija mīnusos. Un, ja neņem vērā dažas specifiskas nozares, piemēram, ieroču ražotājus, tad kopumā viss akciju tirgus kritās. Tāpēc nav brīnums, ka pieaugusi privāto investoru interese par obligācijām, kuru atdeve ir palielinājusies, jo augušas procentu likmes ASV un Eiropā.

"Ja pavisam vienkārši, tad obligācijas ir aizdevums, un jūs kā investors aizdodat uzņēmumam savu naudu," skaidro "Signet Bank" korporatīvo finanšu vadītājs Edmunds Antufjevs, pieminot, ka, pretēji akcijām, kuru vērtības augumu vai kritumu nevar precīzi paredzēt, obligāciju pircējam ir skaidrs, cik naudas viņš saņems atpakaļ, jo atmaksājamā summa un procentu likme ir fiksēta. "Ir konkrēts periods, uz kuru uzņēmums aizņemas, Baltijā šis periods ir 2-3, varbūt 5 gadi," saka Antufjevs.

"Ar to tad investors arī var rēķināties," saka "Signet Bank" pārstāvis, piebilstot, ka arī sekundārajā tirgū obligācijas tiek tirgotas ar salīdzinoši mazu atšķirību no sākotnējās summas. Tāpat arī pluss ir tas, ka investoram nav aktīvi jāseko tirgum, tādēļ obligācijas ir piemērotas "slinkākiem investoriem".

Ir arī tādas obligācijas, kuras izdod nevis uzņēmumi, bet gan valstis. Tur gan, kā skaidro Antufjevs, atdeve ir izteikti maza, šis instruments drīzāk domāts lielajiem finanšu fondiem, kas tiem dod zināmu stabilitāti un balansē portfeli. "Šīs obligācijas ir struktūras profesionālajiem investoriem, un piekļuve valsts obligācijām nav tik vienkārša," saka Antufjevs.