Ienesīgākas par depozītiem – cik var nopelnīt ar obligācijām un kurš tās var iegādāties

Zemu procentlikmju apstākļos, kad akciju vērtība aug, obligācijas privātajiem investoriem nav interesants produkts, jo tās piedāvā vēsturiski zemu peļņu. Taču laikos, kad procentu likmes ir augstas un akciju vērtība krīt, uzņēmumu un valstu izdotās parādzīmes kļūst par pievilcīgu iespēju. Kāpēc tā? Par to "Nākotnes kapitālā" stāsta "Signet Bank" eksperts Edmunds Antufjevs.

"Ja pavisam vienkārši, tad obligācijas ir aizdevums, un jūs kā investors aizdodat uzņēmumam savu naudu," skaidro "Signet Bank" korporatīvo finanšu vadītājs Edmunds Antufjevs, pieminot, ka, pretēji akcijām, kuru vērtības augumu vai kritumu nevar precīzi paredzēt, obligāciju pircējam ir skaidrs, cik naudas viņš saņems atpakaļ, jo atmaksājamā summa un procentu likme ir fiksēta. "Ir konkrēts periods, uz kuru uzņēmums aizņemas, Baltijā šis periods ir 2-3, varbūt 5 gadi," saka Antufjevs.

"Ar to tad investors arī var rēķināties," saka "Signet Bank" pārstāvis, piebilstot, ka arī sekundārajā tirgū obligācijas tiek tirgotas ar salīdzinoši mazu atšķirību no sākotnējās summas. Tāpat arī pluss ir tas, ka investoram nav aktīvi jāseko tirgum, tādēļ obligācijas ir piemērotas "slinkākiem investoriem".

Ir arī tādas obligācijas, kuras izdod nevis uzņēmumi, bet gan valstis. Tur gan, kā skaidro Antufjevs, atdeve ir izteikti maza, šis instruments drīzāk domāts lielajiem finanšu fondiem, kas tiem dod zināmu stabilitāti un balansē portfeli. "Šīs obligācijas ir struktūras profesionālajiem investoriem, un piekļuve valsts obligācijām nav tik vienkārša," saka Antufjevs.