Latvijas Banka izklāsta savu artavu cīņā pret netīro naudu (plkst.11.49)
Foto: LETA

Vēstules, atzinumi, sadarbība ar ASV valsts institūciju pārstāvjiem, līdzdalība dažādās komisijās un darba grupās – šādu Latvijas Bankas ieguldījumu cīņā pret netīro naudu Latvijā rāda centrālās bankas publicētais pārskats par pēdējos gados paveikto darbu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jautājums par Latvijas Bankas un tās prezidenta Ilmāra Rimšēviča iesaisti ar naudas atmazgāšanas novēršanu saistīto problēmu risināšanā kļuva aktuāls pēc tam, kad Rimšēviču 17. februārī aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par kukuļņemšanu. Pēc aizturēšanas Rimšēvičs vēršanos pret sevi skaidroja ar to, ka viņš iestājies pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju Latvijā un komercbankām, kas šādu biznesu īsteno.

Tagad Latvijas Banka apkopojusi informāciju par centrālās bankas ieguldījumu naudas atmazgāšanas novēršanā.

Latvijas Banka informē, ka 2014. gadā no ASV tika saņemta informācija par Latvijas kredītiestāžu darbības norēķinu ar ASV dolāriem jomā neatbilstību ASV regulējumam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā un ASV plānotajiem pasākumiem savas finanšu sistēmas aizsardzības nodrošināšanai. Tostarp tika saņemts brīdinājums par ierobežojumiem korespondentattiecību pakalpojumiem, kā rezultātā Latvijas kredītiestāžu norēķini ASV dolāros būtu neiespējami, vienlaikus tieši izraisot vairāku risku (reputācijas, darbības, juridiskā un kredītriska) līmeņa paaugstināšanos Latvijas finanšu nozarei.

Savas kompetences ietvaros sadarbojoties ar Finanšu ministriju (FM), Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) un Latvijas Komercbanku asociāciju, kā arī tās nolīgtajiem konsultantiem "The GK Banking Partnership", kas izstrādāja rekomendācijas nepieciešamajai rīcībai ASV dolāru norēķinu ierobežošanas novēršanai, Latvijas Banka pauda aktīvu viedokli par šiem jautājumiem, lai paaugstinātu Latvijas finanšu nozares, tai skaitā kredītiestāžu, atbilstību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomas regulējuma prasībām un starptautiski atzītiem šīs jomas standartiem, skaidro centrālā banka.

Latvijas Banka savā mājaslapā publicējusi sarakstu par konkrētām centrālās bankas aktivitātēm naudas atmazgāšanas novēršanas jomā pēdējo gadu laikā. Publicēts saraksts, kādas vēstules par pasākumiem kredītiestāžu konkurētspējas pasliktināšanās novēršanai un par pasākumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā Latvijas Bankas prezidents 2015. gadā sūtījis FKTK tā laika vadītājam Kristapam Zakulim. Savukārt pērn janvārī Latvijas Bankas prezidents sūtījis vairākām amatpersonām vēstules par nacionālo risku novērtējumu.

Minētajās vēstulēs uzskaitīti konkrēti pasākumi, kas nekavējoties būtu jāīsteno naudas atmazgāšanas novēršanas jomā, lai nodrošinātu finanšu nozares darbības atbilstību augstākajiem standartiem, skaidro Latvijas Banka.

Piemēram, 2015. gada vasarā Latvijas Banka lūdz FKTK sniegt informāciju par komisijas īstenotajiem un plānotajiem pasākumiem Latvijas kredītiestāžu konkurētspējas turpmākās pasliktināšanās novēršanai, tai skaitā norēķinu ASV dolāros uzlabošanai. Šāda vēstule tiek rakstīta, jo centrālā banka saņēmusi informāciju no Vācijas otras lielākās komercbankas "Commerzbank" par darījumu attiecību, tai skaitā norēķinu ASV dolāros, izbeigšanu ar vairākām Latvijas kredītiestādēm.

2015. gada vasarā Latvijas Banka vēstulē Zakulim raksta, ka Latvijas kredītiestāžu konkurētspējas pasliktināšanās novēršanai, tai skaitā norēķinu ASV dolāros uzlabošanai, nekavējoties jāizstrādā un jāievieš tāds normatīvais regulējums, kas pilnībā atbilstu starptautiskajiem, tai skaitā ASV finanšu sistēmā darbojošos institūciju ikdienā pielietotajiem naudas atmazgāšanas novēršanas jomas standartiem, ievērojot Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force, FATF) 2012. gada rekomendācijas.

"Latvijas finanšu sistēmas atbilstības minētās jomas standartiem nepietiekamība rada skaidru apdraudējumu tās integritātei, stabilitātei un ilgtspējīgai, t.sk. konkurētspējīgai, darbībai," teikts Rimšēviča parakstītā vēstulē Zakulim.

Savukārt 2015. gada novembrī Latvijas Banka vēstulē raksta kritiskas piezīmes par "Promontory Financial Group" piedāvājumu audita veikšanai par Latvijas banku sektora atbilstību ASV prasībām naudas atmazgāšanas novēršanas jomā. Latvijas Banka norāda, ka piedāvājumā paredzētā darba apjoms un laiks neatbilst pašas komisijas sagatavotajā pasākumu plānā paredzētajam attiecībā uz neatkarīgajiem auditiem bankās ar lielu ārvalstu klientu īpatsvaru.

Tāpat centrālā banka vērš uzmanību, ka piedāvājumā minētais pārbaudes apjoms ir mazāks gan par "Bank Secrecy Act/Anti-Money Laundering Examination Manual" noteikto, gan par FKTK prasību projektā ietverto apjomu. Piedāvājums neparedz starptautiskajiem apliecinājumu uzdevumu standartiem atbilstoša neatkarīga apliecinājuma ziņojuma vai tā ekvivalenta saskaņā ar ASV piemērotajiem standartiem saņemšanu par konkrētu Latvijas kredītiestāžu atbilstību iepriekš noteiktam prasību kopumam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā.

Lai īstenotu Latvijas finanšu sistēmas ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamos pasākumus, Latvijas Banka ierosina apsvērt profesionāla konsultanta, kas palīdzētu izstrādāt attiecīgās komercbanku pārbaužu veikšanas prasības (tai skaitā pārbaužu tvērumu un piemērojamo metodoloģiju), piesaisti. Lai izvairītos no interešu konflikta un nodrošinātu atbilstošu pārbaužu kvalitāti, Latvijas Banka aicina nepieļaut, ka viena un tā pati persona gan izstrādā pārbaužu veikšanas prasības, gan veic attiecīgās pārbaudes atbilstoši pašas izstrādātajām prasībām.

2015. gada novembrī Latvijas Banka apšauba FKTK minēto, ka komisija pilnveidojusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas normatīvo bāzi, nodrošinot spēkā esošo normatīvo prasību atbilstību FATF rekomendācijām. Centrālā banka vēstulē komisijai norāda, ka fakti, kas minēti Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2015. gada oktobra ziņojumā, kā arī Vācijas komercbankas "Commerzbank" norēķinu ASV dolāros izbeigšanu ar jau piecām Latvijas kredītiestādēm, ļauj secināt par FKTK pilnveidoto normatīvo prasību nepilnībām, tai skaitā to ieviešanā.

Tādējādi komisijas vilcināšanās ar informatīvā materiāla sagatavošanu var liecināt par tās nepietiekošu informētību un situācijas Latvijas banku sektorā nepietiekošu pārvaldīšanu, kā rezultātā Latvijas kredītiestāžu konkurētspēja var pasliktināties vēl vairāk. Latvijas Bankas vēstule Finanšu un kapitāla tirgus komisijai

Savukārt 2015. gada decembrī Zakulim sūtītā vēstulē Rimšēvičs raksta, ka Latvijas Banka ir iepazinusies ar FKTK epasta vēstulē sniegto informāciju par Latvijas Komercbanku asociācijas rīcības rezultātā radītiem apstākļiem, kuri var negatīvi ietekmēt FKTK plānotās Latvijas kredītiestāžu darbības atbilstības starptautiskajām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas normām pārbaudes norisi.

Tā kā kavēšanās ar pārbaudes prasību izstrādi un pārbaužu veicēju noteikšanu neļauj sākt nepieciešamās pārbaudes un novērtēt Latvijas kredītiestāžu darbības atbilstību starptautiskajām naudas atmazgāšanas novēršanas normām, nosakot konkrētus papildu veicamus pasākumus šādas atbilstības nodrošināšanai un Latvijas finanšu sistēmas stiprināšanai, Latvijas Banka lūdz FKTK nekavējoties noslēgt līgumu ar profesionālu konsultantu par pārbaudes prasību izstrādi un līdz gada beigām apstiprināt attiecīgās prasības un noteikt iespējamo pārbaudes veicēju sarakstu.

Jāatgādina, ka 2016. gadā pēc FKTK pasūtījuma ASV bāzēts uzņēmums "Navigant Consulting Inc" izstrādāja Latvijas kredītiestāžu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības pārbaudes metodoloģiju. Savukārt auditus pēc tam bankās, kuras orientētas uz ārvalstu klientu apkalpošanu, veica "Navigant Consulting Inc." sadarbībā ar "Exiger LLC" un "Lewis Baach Kaufmann Middlemiss".

Centrālās bankas publicētajā pārskatā aprakstīta Latvijas Bankas pārstāvju sadarbība ar ASV valsts institūciju pārstāvjiem, piemēram, 2016. gadā Latvijas Bankas pārstāvji piedalījušies delegācijā sarunās ar "Deutsche Bank" par korespondentattiecībām ar Latvijas kredītiestādēm, delegācijā sarunās ar Ņujorkas Federālo rezervju bankas pārstāvjiem par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanas jomā, delegācijā sarunās ar ASV firmu "Navigant Consulting Inc.", "Exiger LLC" un "Lewis Baach Kaufmann Middlemiss PLLC" pārstāvjiem par Latvijas kredītiestāžu darbības atbilstības ASV naudas atmazgāšanas novēršanas prasībām pārbaužu gaitu u.c.

Latvijas Banka uzskaitījusi arī citus darbus – dažādus centrālās bankas sniegtos atzinumus, līdzdalību Saeimas komisiju sēdēs, kā arī dalību sanāksmēs FM.

Kā ziņots, Rimšēvičs tiek turēts aizdomās pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs esot vismaz 100 000 eiro. Rimšēvičam piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi - 100 000 eiro drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.

Rimšēviča aizstāvis bija lūdzis tiesu atcelt divus KNAB noteiktos drošības līdzekļus - nodarbošanās aizliegumu un aizliegumu izbraukt no valsts, taču tiesa šo lūgumu noraidījusi.

Neskatoties uz aizdomās turētā statusu un drošības līdzekļiem, Rimšēvičs nolēmis neatkāpties no amata. Viņš atsācis doties uz darbu, tomēr nesaņems atalgojumu, kamēr nepilda amata pienākumus.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Baņķieru drāma Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Ilmārs Rimšēvičs KNAB Latvijas Banka
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form