Obligācija ir ļoti vienkāršs vērtspapīrs, un pamatā tas ir aizdevums uzņēmumam (vai valstij) uz noteiktu laiku. Kad šis laiks beidzies, aizdevējam tiek atmaksāts aizdevums un arī solītie papildu procenti. Tas ir viens no veidiem, kā uzņēmumi var piesaistīt papildu līdzekļus, nezaudējot kontroli pār uzņēmuma daļām, kā tas notiek, kad tiek pārdotas akcijas. 

“Nākotnes kapitālā” viesojās “Eleving Group” finanšu direktors Māris Kreics. Viņa pārstāvētais uzņēmums kopumā nesen ir emitējis obligācijas par 205 miljoniem eiro. “Mums pieredze obligāciju tirgū ir ļoti liela un ļoti sena,” saka Kreics, norādot, ka pirmo reizi obligācijas emitētas 2014. gadā. “Mēs esam emitējuši un atmaksājuši vairāk nekā trīssimt miljonus vērtas obligācijas,” saka Kreics. 

Minētās obligācijas emitētas trīs daļās – daļa Baltijā, daļa citviet Eiropā. Tām kuponu likme bija 11%, kas bija 30 miljonu apjomā, 9,5% bija 150 miljonu apjomā, un 25 miljoniem likme bija 12% + 6 mēnešu “Euribor”. “Šobrīd šī obligācija dod atdevi vairāk nekā 14%,” norāda Kreics, skaidrojot, ka seko līdzi arī tam, kādas ir cenas otrreizējā tirgū, jo uzņēmums ir “uz palikšanu” Eiropas kapitāla tirgos. Tiek rūpīgi sekots līdzi tam, ko investori domā. 

Tomēr raidījuma vadītājs Vilūns atgādina, ka ar obligācijām ir viena problēma – tās netiek pārdotas mazās daļās un parasti viena aizdevuma cena ir tūkstoš vai desmit tūkstoši eiro. Attiecīgi mazam investoram var nākties pakrāt savu naudu, lai varētu iesaistīties šajā tirgū. “Mūsu obligācijām nominālvērtība ir tūkstoš eiro,” saka Kreics, norādot gan, ka tās, kas tika emitētas Frankfurtē, sākumā tika piedāvātas tikai profesionālajiem investoriem par simt tūkstošiem gabalā. 

“Pamatā iegāde notiek, rakstot ziņojumu jūsu bankai,” saka Kreics, skaidrojot, ka obligācijas ir mazliet sarežģītāk iegādāties nekā akcijas. Tāpēc arī obligāciju emitentiem ir nepieciešams strādāt, lai potenciālie investori zinātu, ka iespējams tās iegādāties.