Neatkarīgie deputāti uzskata, ka Lūsis Krājbankas administratora amatam nav piemērots "apšaubāmās reputācijas dēļ". "Pirms sešiem gadiem Finanšu policija viņu arestēja saistībā ar kāda Jelgavas siltumtīklu uzņēmuma maksātnespēju. Lai arī viņš tika turēts aizdomās par līdzdalību uzņēmuma novešanā līdz maksātnespējai, kriminālprocesu pret Lūsi izbeidza. Tomēr Maksātnespējas administrācija tolaik izteica Lūsim neuzticību. Tāpat viņa vārds publiski ir izskanējis saistībā ar vairākām citām neviennozīmīgi vērtējamām maksātnespējas lietām," klāsta Šveicere.
Deputāti atsaucas arī uz svētdien raidījumā "Nekā personīga" klāstīto, ka viens no iemesliem, kādēļ līdz 27.decembrim Rīgas apgabaltiesa atlika bankas maksātnespējas procesa sākšanu, esot Lūša kandidatūra: tiesa esot saņēmusi prokuratūras un kādas drošības iestādes ziņojumu, kurās apšaubīta Lūša piemērotība bankas administratora amatam.
"Sabiedrībai Krājbankas maksātnespējas process ir ļoti nozīmīgs, un ir vajadzīga pilnīga caurspīdība. Nav saprotams, kāpēc Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izvirzījusi tieši šo kandidatūru, un nav ņēmusi vērā daudzos iebildumus," neizpratni pauž deputāte Elīna Siliņa.
Neatkarīgie deputāti aicina no jauna izvērtēt iespējamos Krājbankas maksātnespējas administratora kandidātus un izvēlēties cilvēku, kam ir gan attiecīga pieredze, gan nevainojama reputācija. "Nevainojama reputācija, ir viens no svarīgākajiem kritērijiem iecelšanai šajā amatā, un nav pieļaujams, ka maksātnespējas procesu uzņemas cilvēks, kuram ir apšaubāma reputācija," klāsta Šveicere.
Kā vēstīts, "Nekā personīga" svētdien ziņoja, ka premjers Valdis Dombrovskis (V) iebildis pret Lūša virzīšanu Latvijas Krājbankas administratora amatam, taču FKTK kā neatkarīga iestāde premjera iebildumus nav ņēmusi vērā. Lūsi aizstāvējusi arī Maksātnespējas administratoru asociācija.
Savukārt portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā, kura pieteikumu tiesa gan līdz gada beigām atstājusi bez virzības, FKTK administratora amatam virzītais Lūsis noraida visas bažas, kas būtu saistītas ar viņa profesionālo darbību, lai gan atbildīgajām institūcijām par viņa piemērotību neesot bijusi vienprātība – Maksātnespējas administrācija (MNA) sniedza FKTK sarakstu ar vairāk nekā 20 citiem piemērotiem administratoriem, ko komisija atraidīja kā formālu.
Lūsis portālam "Delfi" arī noliedza, ka jelkāda loma viņa izvēles procesā būtu viņa partijas biedram – tieslietu ministram Gaidim Bērziņam (VL-TB/LNNK), un uzsvēra, ka advokātiem un administratoriem sava profesionālā darbība jāprot nodalīt no sabiedriskās, ko viņš pats spēj.
Portālam "Delfi" gan zināms kāds gadījums, kas rada jautājumus par Lūša profesionalitāti – 2007.gada novembrī tiesa par tās lēmuma nepildīšanu Lūsi atcēlusi no administratora amata kādas SIA maksātnespējas lietā, kas ierosināta pēc Valsts ieņēmumu dienesta iesnieguma. Lūsis nesniedza tiesā atzinumu par uzņēmuma "TT un AV" stāvokli, par ko viņam vispirms uzlikts sods, taču, kad viņš to nav darījis arī pēc tam, tiesa viņu no šiem pienākumiem atcēla, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija
Arī pēdējo divu gadu laikā MNA Lūsim fiksējusi pārkāpumu kādā procesā, uzliekot tiesisku pienākumu to novērst, ko Lūsis atzīst, lai gan uzskata, ka domstarpības ar administrāciju viņam bijušas likuma izpratnē un taisnība bijusi viņam, tomēr viņš MNA uzdoto izpildījis.
Par to informēta arī FKTK, kura gan paļāvusies uz MNA direktora Ervīna Ābeles skaidrojumu FKTK padomes sēdē, ka Lūša "pārkāpums ir vērtējams kā maznozīmīgs, turklāt arī šis pārkāpums esot novērsts," portālam "Delfi" skaidroja FKTK sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.
Ziņu arhīvi liecina, ka Lūša karjerā bijis arī tumšs brīdis, kad 2005.gadā viņu kopā ar Jelgavas mēru Andri Rāviņu (ZZS) uz desmit dienām aizturēja Finanšu policijas sāktajā krimināllietā par maksātnespējīgās AS "Jelgavas siltumtīklu uzņēmums" (STU) bilances aktīvu iznomāšanu, taču pēc gada Valsts ieņēmumu dienests šo kriminālprocesu izbeidza. 2006.gada rudenī tiesa pēc Lūša pieteikuma arī atjaunoja Jelgavas STU maksātspēju.
Lūša vārds arī izskanējis saistībā ar AS "KNK mediji", kas šovasar plānoja pirkt "Rīgas Apriņķa Avīzes" 70% kapitāldaļu, bet tā meitas uzņēmums SIA "Ogres Balss" iegādājās interneta portālu "Ogrenet". "KNK mediju" īpašnieku sastāvs publiski nebija pieejams ne tad, ne tagad, tomēr tagad Lūsis, kas darbojas AS padomē, portālam "Delfi" atzina, ka uzņēmuma kontrolpaketes turētāja ir viņa sieva, Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Eva Lūse.
Jau ziņots, ka FKTK ceturtdien iesniegusi Rīgas apgabaltiesā Krājbankas maksātnespējas pieteikumu un lūgusi tiesu lemt par Aigara Lūša apstiprināšanu par bankas maksātnespējas procesa administratoru. Tiesa piektdien gan līdz 27.decembrim atstāja pieteikumu bez virzības, lai FKTK novērstu tajā konstatētos trūkumus, proti, pieteikumam pievienotie dokumenti tiktu noformēti atbilstoši likuma prasībām. FKTK nebija ievērojusi vienu no Civilprocesa likumā noteiktajiem pamatprincipiem par tiesvedības valodu, jo lietā iesniegti vairāki pielikumi angļu valodā, kas nav iztulkoti.
Jau vēstīts, ka FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt "Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Krājbanku".
Lietuvasvaldība nacionalizējusi 100% "Krājbankas" lielākās īpašnieces ‒ bankas "Snoras" ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina banku "Snoras" par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu.
"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
