Tostarp 2017.gada ceturtajā ceturksnī finansēto kredītu apmērs caur Latvijas savstarpējo aizdevumu platformām bija 154,9 miljoni eiro, kas ir par 31 miljonu eiro jeb 25% vairāk nekā 2017.gada trešajā ceturksnī.
"Savstarpējo aizdevumu platformas veicina finanšu sistēmas efektivitāti. Caur tām uzkrātais kapitāls tiek novirzīts maziem un vidējiem uzņēmumiem un privātpersonām, kuriem tas nepieciešams. Turklāt darījumiem ir pārrobežu raksturs. Latvijas platformās var investēt aizdevumos, kas izsniegti dažādās Eiropas, Āzijas un pat Āfrikas valstīs. Savukārt investori, kas iegulda Latvijā reģistrētās platformās, ir no vairāk nekā 50 dažādām pasaules valstīm," sacīja Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.
Pēc asociācijas datiem, šobrīd visaktīvāk Latvijas savstarpējo aizdevumu platformās investē Vācijas, Apvienotās Karalistes un Igaunijas iedzīvotāji.
Vērtējot prognozes par darbības rādītājiem 2018.gadā, nozares uzņēmumi ir optimistiski, vienlaikus gan piesardzīgi par gaidāmo nozares regulējumu. "Nozares tālāko attīstību noteiks Kopfinansējuma pakalpojumu likumprojekts, ko jau pavisam drīz plānots skatīt valdībā un Saeimā. No vienas puses tas definēs tiesisko ietvaru platformu darbībai Latvijā, savukārt no otras puses dos daudz lielāku pārliecību par platformu darbību investoriem," teica Āboltiņš, atzinīgi vērtējot Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu, ar kuru plānots aptvert visus savstarpējo aizdevumu modeļus, tostarp arī radot normatīvo regulējumu kredītprasību izvietošanai un administrēšanai kopfinansējuma platformās.
Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija apvieno ārpus banku sektora esošus uzņēmumus, kas iedzīvotājiem Latvijā sniedz finanšu pakalpojumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
