cūciņa nauda krĀJKASE
Foto: Shutterstock

Mājsaimniecību uzkrājumu līmenis, kas vēsturiski Latvijā bijis zems, pandēmijas laikā ir būtiski palielinājies, sasniedzot 12 miljardus eiro, tomēr atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem, kas brīvo naudu arvien aktīvāk investē akcijās un fondos, Latvijas iedzīvotāji lielākoties uzkrāj kontos vai depozītos, kur peļņas iespējas ir tuvu nullei, liecina "Citadeles" meitas uzņēmuma "CBL Asset Management" apkopotā informācija.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Mājsaimniecību interese par uzkrājumiem ārpus depozītiem pērn palielinājās pavisam nedaudz, tomēr kopējais uzkrājumu pieaugums bija straujāks.

"Statistika liecina, ka Baltijas valstīs iedzīvotāji uzkrāj norēķinu kontos un depozītos, un maz attīstīts ir mājsaimniecību paradums uzkrāt ārpus noguldījumiem depozītā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, pensiju 3. līmenī, ieguldīju fondos vai akcijās. Vienlaikus izveidotie uzkrājumi, kas, atliekoties ceļojumiem, atpūtas un kultūras pasākumiem, visticamāk, sākotnēji nebija plānoti kā ilgtermiņa krāšana, veicinājuši interesi par plašākām brīvās naudas ieguldīšanas iespējām. Taču, kā liecina statistika, diemžēl vairums gadījumos interese nav realizējusies reālās ieguldīšanas darbībās," saka "Citadeles" meitas uzņēmuma "CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

Latvijā pusi no kopējā mājsaimniecību ieguldījumu apjoma veido dzīvības apdrošināšana, un citas investīciju iespējas tiek izmantotas krietni mazāk. Savukārt Lietuvā un Igaunijā ir pretēji – dominē ieguldījumi akcijās, fondos, parāda vērtspapīros.

Salīdzinot ar kaimiņiem Baltijā, Latvijas iedzīvotāji viskūtrāk izmanto iespēju pelnīt, brīvo naudu ieguldot fondos un akcijās, savukārt Lietuvas – visaktīvāk. Vērtējot mājsaimniecību ieguldījumu struktūru, Latvijas iedzīvotāju aktivitāte, investējot fondos, ir samērā zema – ap 260 miljoniem eiro, savukārt Lietuvā tā teju trīs reizes lielāka – ap 720 miljoniem eiro, Igaunijā – ap 450 miljoniem eiro, liecina "Eurostat" statistika uz pērnā gada 3. ceturkšņa beigām. Savukārt investēšana akcijās Lietuvā un Igaunijā vairākkārt pārsniedz Latvijas iedzīvotāju aktivitāti – attiecīgi ap 700 miljoniem Lietuvā, 620 miljoni Igaunijā un ap 210 miljoniem Latvijā.

Mājsaimniecību investīcijas Baltijā veido nelielu daļu no kopējiem finanšu aktīviem, un visās trīs Baltijas valstīs mājsaimniecības veic investīcijas mazākā apjomā nekā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, pat ņemot vērā Baltijas valstu šī brīža ekonomiskās attīstības stadiju. Neskaitot fondētos pensiju līmeņus, Latvijā un Lietuvā mājsaimniecību ieguldījumi no kopējiem finanšu aktīviem ir ap 13%, Igaunijā ap 16%, savukārt, piemēram, Zviedrijā virs 60%, Vācijā ap 45%, bet Polijā ap 19%, liecina "Eurostat" statistika.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Citadele Eurostat
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form