Pētījums: uzņēmēju gatavība eiro ieviešanai pieaug kūtri
Foto: PantherMedia/Scanpix

Sešus mēnešus pirms eiro ieviešanas Latvijā iedzīvotāju eiro gatavības indekss saglabājas salīdzinoši zems – 31 indeksa punkts, kas ir tikpat, cik šī gada martā. Savukārt uzņēmumu vadītāju gatavības līmenis pārejai uz eiro pēdējo trīs mēnešu laikā ir audzis par četriem indeksa punktiem, taču aizvien liecina par vidēja līmeņa gatavību - 50 indeksa punkti uzņēmumu vadītājiem no maksimāli 100 iespējamajiem, liecina "Swedbank" sadarbībā ar "TNS Latvia" šī gada jūnijā veiktais pētījums.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā liecina "Latvijas eiro gatavības indekss" vidējais svērtais rādījums, no Latvijas iedzīvotājiem pārejai uz eiro visvairāk ir gatavi rīdzinieki, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, kā arī cilvēki ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem. Uzņēmumu vadītāju vidū pārejai uz eiro vislabāk ir sagatavojušies Pierīgas uzņēmēji, kā arī tie, kuri nodarbina 10 vai vairāk darbiniekus un kuru uzņēmumu apgrozījums ir lielāks par 500 000 latu gadā.

Pietiekami vai drīzāk pietiekami labi informēti par plānoto eiro ieviešanu Latvijā jūtas puse jeb 50% uzņēmumu vadītāju (par 2 procentpunktiem vairāk nekā martā). Straujāk nekā informētība ir audzis uzņēmēju attieksmes rādītājs – 58% no aptaujātajiem uzņēmumu vadītājiem atbalsta vai drīzāk atbalsta eiro ieviešanu Latvijā (par 12 procentpunktiem vairāk nekā martā). To skaitā 30% ir pauduši pilnīgu atbalstu eiro ieviešanai (par 11 procentpunktiem vairāk). Būtiski uzlabojusies Rīgas, pakalpojumu nozares un mikrouzņēmumu attieksme.

Gatavojoties eiro ieviešanai, visbiežāk uzņēmumos plāno vai ir jau pārgājuši uz bezskaidras naudas norēķiniem - 71%, kas ir par 16 procentpunktiem vairāk nekā martā. 55% plāno izmaiņas grāmatvedības programmās (par 8 procentpunktiem vairāk nekā martā) un 53 gatavojas cenu un tarifu paralēlai atspoguļošanai (par 1 procentpunktu vairāk).

Triju mēnešu laikā būtiski ir pieaudzis arī to uzņēmēju skaits, kuri pēta principus, gatavojoties cenu noapaļošanai (43%, par 12 procentpunktiem vairāk) un plāno virzīt klientus uz bezskaidras naudas norēķiniem (42%, par 6 procentpunktiem vairāk).

Vismazāk uzmanības uzņēmēji šobrīd pievērš naudas plūsmas plānošanai otrajam pusgadam (9%), eiro priekšpiegādes laikā saņemtās skaidrās naudas uzglabāšanai (7%) un skaidrās naudas priekšpiegādes pieteikšanai kredītiestādēs (6%), kā arī skaidras naudas inkasācijas ieviešanai (5%). Tas rada bažas par uzņēmumu spēju tikt galā ar skaidrās naudas plūsmu šī gada beigās un 2014.gada sākumā, kad trešdaļa (31%) iedzīvotāju plāno iztērēt skaidrās naudas latus, norāda pētījuma autori.

"Uzņēmumu gatavošanos pārejai uz eiro labi raksturo princips – agrāk brauksi, tālāk tiksi. Pētījums gan rāda, ka pagaidām pēc šāda principa Latvijā vadās tikai ceturtdaļa uzņēmumu. Tas raisa bažas par to, cik liela daļa uzņēmēju patiesi apzinās risku, ko uzņēmējdarbībai rada novēlota rīcība. Uzņēmumi, kuri laicīgi paveiks darāmos darbus, būs soli priekšā – tie iegūs labākas IT un grāmatvedības sistēmu pielāgošanas cenas, izdevīgākus naudas priekšpiegādes nosacījumus, būs agrāk gatavi eiro un spēs prasmīgāk izmantot sava biznesa labā konkurentu tūļāšanos, skaidro "Swedbank" valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Daniils Ruļovs.

Viņš arī norāda, ka uzskatāms piemērs tam ir pieteikšanās eiro skaidras naudas priekšpiegādei, lai nodrošinātu, ka 1.janvārī uzņēmumam ir eiro skaidrā naudā, lai norēķinātos ar klientiem – jo vēlāk uzņēmumi tai pieteiksies, jo ātrāk decembrī tiks saņemta skaidra nauda eiro. Tas nozīmē uzņēmuma līdzekļu iesaldēšanu uz ilgāku laika posmu un rūpes par eiro uzglabāšanu līdz 2014.gada 1.janvārim. Savukārt uzņēmumiem, kas šo darbu būs veikuši savlaicīgi, šīs raizes izpaliks.

Latvijas uzņēmumiem jārēķinās, ka iedzīvotāji skaidro naudu latos plāno iztērēt tieši gada beigās un 2014.gada pirmajās divās nedēļās, tāpēc ieteicams savlaikus plānot naudas plūsmu, pieteikties naudas priekšpiegādei, kā arī jau tagad sākt izmantot risinājumus, kas būtiski samazina skaidrās naudas radīto slogu uzņēmumiem – POS termināļus, naudas iemaksas bankomātus un inkasācijas pakalpojumus.

"Latvijas eiro gatavības indeksa" otro mērījumu Swedbank sadarbībā ar TNS Latvia veica 2013.gada jūnijā, visas Latvijas teritorijā aptaujājot 1029 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem un 501 uzņēmumu vadītāju. Tas ir svērtais vidējais indekss, kur minimālā iespējamā vērtība ir 0 indeksa punkti (absolūta negatavība eiro ieviešanai), bet maksimālā – 100 indeksa punkti (pilnīga gatavība eiro ieviešanai).

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiro (valūta) Eiro ieviešana Swedbank TNS
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form