Premjers Krišjānis Kariņš (JV) parakstījis trīs rīkojumus par Latvijas finanšu sektora kontroles reformu, kas paredzēs vairākus darbus – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) stiprināšanu, Kredītiestāžu likuma maiņu, lai varētu izslēgt bankas, kuras nodarbojas ar naudas atmazgāšanu, kā arī prokuratūras, policijas un tiesu sistēmas atslogošanu.

Trešdien notika Kariņa vadītā Finanšu sektora attīstības padomes sēde, kurā sprieda par likvidējamās "ABLV Bank" kreditoru pārbaužu metodoloģiju. Premjers pēc sēdes apstiprināja, ka ir panākta vienošanās par bankas kreditoru pārbaužu metodoloģiju.

Premjers, parakstot rīkojumus, bija optimistisks un nolemto nodēvēja nevis par sistēmas kosmētisko, bet gan kapitālo remontu. Ar laiku naudas atmazgāšana caur Latvijas bankām vairs nebūšot iespējama.

"Tikai veicot būtiskus uzlabojumus un sakārtojot uzraudzību no pašiem pamatiem, mēs varēsim nodrošināt caurspīdīgu, ilgtspējīgu un drošu finanšu sektora darbību. Mūsu uzdevums ir palīdzēt finanšu sektoram pārveidoties, lai tas būtu pamats augošai uzņēmējdarbības videi Latvijā. Lai to īstenotu, esmu uzdevis finanšu, tieslietu un iekšlietu ministriem izstrādāt finanšu sektora kontroles reformas likumu pakotni. Mums ir nepieciešams spēcīgs finanšu sektors un tam atbilstoša, efektīva finanšu kontroles sistēma," uzsvēra Kariņš.

Premjers uzdevis finanšu ministram izstrādāt grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai noteiktu precīzu tiesisko ietvaru gadījumiem, kad kredītiestāžu darbība tiek izbeigta saistībā ar konstatētiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas normu pārkāpumiem, tostarp noteikt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pienākumus un tiesības kredītiestādes likvidācijā šādās situācijās.

Tāpat Ministru prezidents rezolūcijā ir uzdevis finanšu ministram izstrādāt grozījumus FKTK likumā ar mērķi stiprināt institūcijas lomu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā, kā arī reglamentēt FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) savstarpējus sadarbības mehānismus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.

Kariņš ir vērsies arī pie tieslietu un iekšlietu ministriem ar uzdevumu izstrādāt grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paplašinātu legālās prezumpcijas principa piemērošanu attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tāpat Ministru prezidents ir uzdevis ministriem sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru sagatavot un iesniegt grozījumus normatīvajos aktos, kas atslogotu tiesībaizsardzības iestāžu, prokuratūras un tieslietu sistēmu kopumā ar mērķi palielināt noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, it īpaši tādu, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

Trešdien nolemts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (Kontroles dienests) nedēļas laikā vienosies par "ABLV Bank" kreditoru pārbaužu metodoloģiju.

Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa uzsvēra, ka abas institūcijas ir panākušas konceptuālu vienošanos par metodoloģiju, tomēr šīs nedēļas laikā vēl notiks tās gala versijas saskaņošana.

"Metodoloģijā ir jāparedz iespēja, ka gadījumā, ja tiek konstatēti aizdomīgi darījumi, nauda vai klienti, tad šo kontu īpašniekiem naudu no likvidējamās "ABLV Bank" neizmaksā," stāstīja Znotiņa.

Latvijai ir jāizpilda vairāk nekā 90 Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" ieteiktie pasākumi. Pēc Kariņa sacītā, Latvija ir apņēmusies ieviest rekomendācijas laikā, tomēr vēl nav atrisināts jautājums par "ABLV Bank" kreditoru pārbaužu metodoloģiju, proti, kā tiks pārbaudīta no bankas izmaksātās naudas izcelsme.

Kariņš sacīja, ka FKTK un Kontroles dienestam ir atšķirīgs redzējums par to, kādai šai metodoloģijai vajadzētu būt, tāpēc FKTK un Kontroles dienestam tika dotas divas nedēļas laika, lai tās šo metodoloģiju savstarpēji saskaņotu.

"Man ir svarīgi, ka vienošanās par metodoloģiju tiek panākta un varētu sākt kontrolētu bankas pašlikvidācijas procesu. Mums ir jābūt pārliecinātiem, ka kreditoriem izmaksātā nauda ir legāla. Ja metodoloģija būs slikta, tad, neskatoties pat uz to, ka būsim izpildījuši visas "Moneyval" rekomendācijas, izņemot šo vienu, Latvija var nonākt valstu pelēkajā sarakstā," brīdināja Kariņš.

Atbilstoši 2018. gada augustā publicētajam "Moneyval" ziņojumam Latvijai noteikts pastiprināts kontroles režīms, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. "Moneyval" Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.

"Moneyval" priekšsēdētājs Daniels Telesklafs žurnālistiem iepriekš skaidroja, ka "Moneyval" Latvijai piemērotais pastiprinātais kontroles režīms ir salīdzināms ar atzīmēm skolā - tā būs laba vai slikta. "Valsts nākotne būs atkarīga no atzīmes. Patlaban nezinām, kādā virzienā Latvija dosies, bet gads ir pietiekoši, lai Latvija uzrādītu progresu. Ja progress netiks uzrādīts, jārēķinās ar attiecīgām sekām," teica Telesklafs.

Tags

ABLV Bank Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Krišjānis Kariņš
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form