Tieši tā sauktie "korkonti" tika izmantoti iespējams nelikumīgu apķīlājumu veikšanai, kā rezultātā bankā radies līdzekļu iztrūkums 109 miljonu latu apmērā.
Intervijā Krūmane arī atzina, ka Latvijas Krājbanku FKTK uzraugot ilgāku laiku, tāpēc bankai ierobežota nerezidentu kreditēšana. Pastiprinātās pārbaudes iemesli esot vairāki, Krūmane minēja, ka "tā ir daļa šo te akcionāru, gan, protams, nenoliegšu Antonova kunga biznesa apetīte. Jā, arī šie te darījumi ap "Air Baltic", tas viss, protams, bija mūsu uzraudzības lokā."
FKTK vadītāja gan noliedza pārmetumus, kāpēc pastiprinātās pārbaudes laikā nevarēja fiksēt iespējamās noziedzīgās darbības ar šiem korkontiem. "Redziet, līdzekļus korkontos, ja viņi tiek uzrādīti kā esoši, un uz katru dienu jau nav nekādu šo audita atzinumu, auditori gada beigās saņem apliecinājumus, ka šie līdzekļi katrā korespondējošā bankā ir tādā apmērā un tas ir apstiprinājums un apliecinājums, ka šie līdzekļi ir. Bet katru dienu jau neviens nesniedz šādus apstiprinājumus," skaidroja Krūmane.
Kā zināms, naudas iztrūkumu Krājbankā atklāja 18.novembrī. Proti, ticis pieņemts lēmums akumulēt bankas korkontos esošo naudu vienas bankas kontā, taču piecos gadījumos saņemt atteikums un izrādījies, ka tie apķīlāti. Krūmane "de facto" gan atzina, ka līdz šim šāda prakse nav tikusi izmantota, bet turpmāk banku uzraugs to varētu izmantot biežāk.
"Šis gadījums lieliski to parāda, ka tas ir jādara. Un tas ir, ko mēs jau šobrīd esam uzsākuši pārbaudīt citās bankās," "de facto" sacīja Krūmane. Viņa arī bnorādīja, ka "Lietuvas kolēģi to vispār nebija konstatējuši. Kad mēs Lietuvas kolēģiem pirmdien, administratoram iedevām šo informāciju, viņš mums atbildēja pēc trim dienām, ka... lietuvieši tikai tad to konstatēja, viņi par to vispār nebija iedomājušies."
Lēmumu par Latvijas Krājbankas darbības apturēšanu pieņēmis visai plašs iesaistīto personu laiks. Raidījumam tapis zināms, ka lēmuma pieņemšanas brīdī klāt bijušas ne vien FKTK amatpersonas, bet arī finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība"), Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks un Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis.
Kā ziņots, FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt visu "Latvijas Krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Latvijas Krājbanku".
Visticamāk, pirmdien, 28.novembrī, FKTK tiesā iesniegs "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas pieteikumu.
Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% "Latvijas Krājbankas" lielākās īpašnieces bankas "Snoras" akciju , kuru kontrolpakete piederēja Antonovam
.
Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina banku "Snoras" par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu .
"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Latvijas Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Latvijas Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.
Jau ziņots,, jo tika konstatēts līdzekļu iztrūkums aptuveni 100 miljonu latu apmērā. Tā kā Lietuva nolēmusi pieteikt bankrota lietas ierosināšanu pret "Latvijas Krājbankas" lielāko akcionāri "Snoras", FKTK plāno iesniegt Latvijā strādājošās bankas maksātnespējas pieteikumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
