Gviljams gan laikrakstam atzinis, ka bankai tas nozīmē reālus naudas izdevumus, lai gan nauda "lieti noderētu valsts ieguldījuma atmaksai".
"Revertas" vadītājs atzīst: tā kā visi Kargina un Krasovicka aktīvi ir iesaldēti, bankai ir pienākums viņiem maksāt 200 latu mēnesī - minimālo algu tikmēr, kamēr viņu aktīvi nav atbrīvoti un viņiem nav piemērotas nodarbošanās. "Tas ir dīvaini, bet tā nu tas ir," laikrakstam norāda Gviljams.
Gviljams gan skeptiski raugās uz vairāku tiesvedību, ko banka sākusi pret bijušajiem īpašniekiem, iznākumu kurās pret Karginu un Krasovicki izvirzītas daudzmiljonu prasības, sakot, ka "šīs tiesvedības, iespējams, ilgs... mūžīgi".
Jau vēstīts, ka 2008.gadā valsts iesaistījās "Parex bankas" glābšanā un pārņēma tās akcijas no abiem bijušajiem īpašniekiem. Pēc tam tika sāktas vairākas tiesvedības pret Karginu un Krasovicki, tostarp, par zaudējumiem, ko viņi nodarījuši bankai. Kopējie prasījumi pārsniedz 100 miljonus latu.
2010.gada 1.augustā beidzās "Parex bankas" sadalīšanas process. Atbilstoši restrukturizācijas modelim no "Parex bankas" tika izdalīta daļa aktīvu, tā dēvētie "labie" aktīvi, un izveidota jauna banka ‒ "Citadele".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
