Foto: AFI
2008.gada nogalē, kad valsts no tās akcionāriem Viktora Krasovicka un Valērija Kargina pārņēma AS "Parex banku", Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča rīcībā neesot bijis informācijas par to, ka abu lielāko akcionāru ieguldījumu izcelsme subordinētājā kapitālā varētu būt fiktīva vai nelikumīga.

"Ja mums šāda informācija būtu bijusi, tad arī valdība būtu rīkojusies citādi un arī Latvijas Bankas ieteikumi būtu bijuši citi," šodien preses konferencē sacīja Rimšēvičs.

Viņš uzsvēra, ka banku uzraudzīja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), bet tajā laikā informācija par abu bijušo baņķieru subordinētā kapitāla izcelsmi neesot bijusi, noraidot pārmetumus, ka atbildīgās institūcijas būtu virspusēji izanalizējušas informāciju "Parex bankas" pārņemšanas brīdī.

Gan FKTK, gan Latvijas Banka 2008.gada novembrī pauda atbalstu valdības solim, pārņemot grūtībās nonākušo "Parex banku". Vēl šā gada aprīlī Rimšēvičs norādīja, ka Latvijas Bankas aprēķini liecina, ka gadījumā, ja banka netiktu glābtu, zaudējumi tautsaimniecībā būtu starp trim līdz pieciem miljardiem latu.

Šogad aprīlī Rimšēvičs uzsvēra, ka, ja valsts nebūtu pārņēmusi "Parex banku", tad trīs mēnešu laikā aizvērtos vēl aptuveni piecas vietējās komercbankas, kā arī zviedru un vācu bankas piedzīvotu nopietnas finanšu aizplūdes. Tāpat valsts būtu spiesta izmaksāt miljardu latu no finanšu garantijas fonda, bet šādu līdzekļu valstij nebija. "Tam visam sekotu nemaksāšanu vilnis, jo nauda būtu "iesprūdusi" bankā. Ekonomiskās paralīzes sekas būtu fenomenālas," toreiz pieļāva Rimšēvičs.

Kā ziņots, FKTK vērsusies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt Kargina un Krasovicka rīcību, tostarp pārbaudīt faktus par viņu subordinētā kapitāla izcelsmi, apstiprināja FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece.

Uz jautājumu, kāpēc tikai tagad - pusotru gadu pēc bankas pārņemšanas - FKTK vērsusies prokuratūrā ar lūgumu pārbaudīt bijušo lielāko akcionāru subordinētā kapitāla izcelsmi, Dravniece atbildēja: "Mēs strādājām ilgāku laika posmu, jo bija nepieciešams savākt faktus, kas, mūsuprāt, kalpotu par pierādījumiem."

Savukārt prokuratūras ārējo sakaru koordinētājs Andrejs Vasks norādīja, ka, kamēr nav pabeigta izmeklēšana tā dēvētajā "Parex" lietā, procesa virzītājs nekādus komentārus nesniegs.

Krasovickis ar sava preses pārstāvja Sergeja Bardovska starpniecību pauda, ka šāda FKTK rīcība ir tikai institūcijas vēlmes novērst uzmanību no savas atbildības par valsts zaudējumiem, kas jau ir radušies un vēl radīsies pēc bankas sadalīšanas.

Krasovickis noliedz, ka viņa vai Kargina ieguldījumu subordinētajā kapitālā izcelsmes likumība būtu apšaubāma.

"FKTK katru reizi, kad veicām ieguldījumus bankas subordinētajā kapitālā, tos pārbaudīja un sniedza tam atļauju. Kapitāla izcelsmi pārbaudīja arī visi auditori, tostarp starptautiskie. Arī FKTK savas pārbaudes veica vismaz trīs līdz četras reizes gadā," norādīja bijušais baņķieris.

Jau iepriekš Krasovickis apstiprināja informāciju, ka viņa un Kargina, kā arī viņu ģimenes bankas subordinētajā kapitālā ir ieguldījuši aptuveni 36 miljonus latu.

FKTK priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis iepriekš plašsaziņas līdzekļos norādījis, ka bijušie bankas īpašnieki un viņu radinieki pagājušajā gadā procentu maksājumos kopumā saņēmuši 4,9 miljonus latu.
Savukārt žurnāla "Ir" rīcībā esošā informācija liecina, ka Ģenerālprokuratūra nolēmusi sākt atsevišķu kriminālprocesu abu bijušo bankas īpašnieku darbību vērtēšanai. "Parex lietas" vadošais virsprokurors Modris Adlers žurnālam ne apstiprināja, ne noliedza, ka kriminālprocess par bankas pārņemšanu šomēnes sadalīts divos. Viņš norādīja, ka vienlaikus ar kriminālprocesa izmeklēšanu norit resoriskā pārbaude, kurai arī jābeidzas ar loģisku iznākumu, un tiek saņemta papildus informācija no citām iestādēm.

Jau ziņots, ka prokuratūra kriminālprocesu saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, ko pieļāvušas amatpersonas, gatavojot lēmumus par valsts atbalsta sniegšanu "Parex bankai" un bankas pārņemšanā, sāka pērn 16.oktobrī.

Kriminālprocess tika sākts pēc virknes fizisku un juridisku personu iesniegumos minēto ziņu resoriskās pārbaudes materiāliem, kā arī ņemot vērā Valsts kontroles atzinumu.

Kriminālprocess pagaidām sākts pēc Krimināllikuma nodaļas par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā.

Ņemot vērā lietas sarežģītību un apjomu, šī kriminālprocesa izmeklēšanai izveidota prokuroru grupa.

Jau ziņots, ka 2008.gada 8.novembrī valsts nolēma glābt "Parex banku" un par diviem latiem iegādājās bankas kontrolpaketi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!