Viena no apstrīdētām normām nosaka, ka kredītiestādes uzņēmuma vai tās daļas pāriešanai citas personas īpašumā vai lietošanā nav nepieciešama pārejā iesaistītās iestādes kreditoru vai citu personu piekrišana. SC arī apstrīd normu, kas ļauj sniegt kredītiestādes uzņēmuma ieguvējam ziņas par kreditoriem, debitoriem vai citām personām, ar kurām noslēgtie līgumi veido nododamo uzņēmumu vai tā daļu.
Cita apstrīdētā norma paredz, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) nepieciešamības gadījumā ieceltais kredītiestādes pilnvarnieks var iesniegt komisijā priekšlikumu kredītiestādes uzņēmuma pārejai, un uz kredītiestādes uzņēmuma ieguvēju neattiecina Komerclikuma noteikumu par nodevēja un ieguvēja solidāru atbildību. Tāpat apstrīdēts noteikums, ka lēmumu par kredītiestādes uzņēmuma pāreju maksātnespējas procesā pieņem administrators, un uz kredītiestādes uzņēmuma ieguvēju netiek attiecināts noteikums par nodevēja un ieguvēja solidāru atbildību.
SC arī apstrīd likumā paredzētās FKTK ieceltā pilnvarnieka tiesības sniegt priekšlikumu par kredītiestādes uzņēmuma pāreju, veikt kredītiestādes mantas, līgumu un saistību atsavināšanu vai nodošanu, ja šo darbību mērķis ir nodrošināt kredītiestādē izdarīto noguldījumu atmaksu. Apstrīdēta arī norma, kas liedz atzīt par spēkā neesošu šādu kredītiestādes uzņēmuma pāreju.
Deputāti uzskata, ka vairāki Kredītiestāžu likumā ieviestie panti ir antikonstitucionāli un vienīgais izskaidrojums tam ir steiga, kādā šie likuma labojumi 2009. gadā tika pieņemti, teikts SC paziņojumā.
SC uzskata, ka likumā lietotais termins "kredītiestāžu uzņēmums" ir ļoti neskaidrs un paver iespēju dažādiem nepamatotiem bankas klientu un kreditoru tiesību ierobežojumiem, paver bankām iespējas manipulēt ar īpašumu, ko klienti ir nodevuši banku rīcībā. "Tādējādi Kredītiestāžu likums bankām nodrošina iespēju nerēķināties ar savu klientu un kreditoru interesēm, kā arī ierobežo iespējas banku kreditoriem aizstāvēt savas intereses tiesiskā ceļā," uzskata deputāti.
SC uzskata, ka likuma grozījumi ļauj kredītiestādēm izvairīties no daļas savu saistību izpildes un apiet Komerclikumā garantēto kreditoru interešu aizsardzību, ļaujot bankām brīvi manipulēt ar tās aktīviem.
SC uzskata, ka šāda situācija ir klajā pretrunā gan ar Satversmi, gan arī ar starptautiskajām tiesību normām, kas aizstāv īpašuma tiesības un tiesības uz tiesisko aizsardzību.
Jau ziņots, ka Kredītiestāžu likuma normas attiecas uz valsts 2008.gadā pārņemto un nu jau sadalīto "Parex banku", kuras bijušajiem īpašniekiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim bankā palikuši vairāku miljonu latu noguldījumi subordinētajā kapitālā. Šie ieguldījumi paliks tā dēvētajā "Parex" sliktajā daļā, nevis jaundibinātajā "Bankā Citadele", kuru valsts plāno pārdot. "Parex" sliktās daļas liktenis aizvien nav skaidrs.
SC iepriekš rosināja grozīt Kredītiestāžu likumu, prasot kredītiestādes pārejas gadījumā sniegt FKTK gan nodevēja, gan ieguvēja trīs gadu darbības plānu. FKTK pret grozījumiem iebilda, bet Finanšu ministrija pauda bažas, ka tie apdraudēs "Parex" sadalīšanu. SC noliedza grozījumu virzīšanu bankas bijušo īpašnieku interesēs, skaidrojot, ka vēlas vien panākt skaidrību un atklātību šajā procesā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
