Viena no ASV lielākajām investīciju bankām - "Lehman Brothers" - 2008. gada 15. septembrī paziņoja par bankrotu, satricinot globālo finanšu tirgu. Tobrīd eksperti un mediji vēsta par kreditēšanas krīzi, nenojaušot, ka pasaule ir uz smagākās krīzes sliekšņa kopš starpkaru perioda Lielās depresijas.

Krīzes priekšvēstnesis bija hipotekāro kredītu tirgus lejupslīde, sākot no 2004. gada. Samazinoties bankas īpašumā esošo aktīvu vērtībai, "Lehman" 2008. gada pirmajā pusgadā piedzīvoja zaudējumus četru miljardu eiro apmērā, un, bankai un kreditoriem nespējot vienoties par glābšanas plānu, tā paziņoja par bankrotu un tikai mēnesi vēlāk šī finanšu iestāde bija sadalīta un tās aktīvi pārdoti "Barclays" Ziemeļamerikā un Japānas "Nomura" Āzijā un Eiropā.

Pēc "Lehman Brothers" sabrukuma daudzas pasaules valstis piešķīra ārkārtas finansējumu savu banku atbalstam, tomēr "Lehman Brothers" ne tuvu nebija vienīgā finanšu institūcija, kas kļuva maksātnespējīga.

Ietekmīgais finanšu medijs "The Economist", atskatoties uz krīzes sākumu, secina, ka finanšu sistēmas sabrukumu izraisīja baņķieri, kas ignorēja ar dažādiem finanšu produktiem saistītos riskus. Uz mērenas inflācijas un ekonomiskās izaugsmes fona arī centrālās bankas pacieta un neiegrožoja šādu uzvedību. Savukārt 'iekrājumu bums' Āzijā samazināja aizdevumu procentu likmes visā pasaulē (process, kas turpinās joprojām).

ASV senāta ziņojumā savukārt norādīts, ka krīze bijusi rezultāts augsta riska finanšu produktiem, slēptiem interešu konfliktiem, regulatoru, kredītreitingu aģentūru un paša tirgus nespējai ierobežot finanšu tirgu pārmērības.

Nākamajā dienā pēc "Lehman Brothers" maksātnespējas procedūras sākšanas Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija izplatīja paziņojumu, kurā secina, ka Latvijas finanšu sektoram bankrotējušajā ASV bankā piederējušas investīcijas tikai 9,2 miljonu eiro apmērā. Komisija piebilda, ka "patlaban papildu pasākumi, vai ierobežojumi noteiktiem finanšu darījumiem vai stingrāka kontrole Latvijas finanšu sistēmā saistībā ar situāciju ASV ekonomikā šobrīd netiek plānota".

Tobrīd gan neviens neprognozēja to, cik vērienīgs un tālejošs būs ASV finanšu iestāžu nedienu izraisītais domino efekts Eiropas un pasaules ekonomikās. Latvijā, kur pēdējos gados brieda nekustamā īpašuma "burbulis", valdīja divciparu inflācija un viena no straujākajām ekonomikas izaugsmēm, kas savukārt jau vairāk nekā gadu bija raisījusi baumas par lata devalvāciju, nestabilitāte finanšu tirgos vien dažu nedēļu laikā no bankām lika aizplūst simtiem miljonu eiro un valdībai - nacionalizēt "Parex banku". 2009. gadā Latvija piedzīvoja straujāko tautsaimniecības kritumu pasaulē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!