Sods Ziemeļkorejas lietā un uzdevums mazināt riskantus klientus – kas raksturo 'Norvik banku'
Foto: DELFI

Pēdējo gadu laikā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) "Norvik bankai" gan piemērojusi 1,3 miljonu eiro sodu par pārkāpumiem tā dēvētajā Ziemeļkorejas lietā, gan izteikusi brīdinājumus. "Norvik banka" ir viena no tām Latvijas bankām, kurai pēc FKTK organizētām ASV ekspertu pārbaudēm Latvijas kredītiestādēs jāpilnveido sava darbība, lai nodrošinātu atbilstību naudas atmazgāšanas novēršanas standartiem, tostarp jāsamazina riskanto čaulas uzņēmumu īpatsvars bankas darbībā.

Pagājušā gada jūlijā "Norvik bankai" tika piemērota 1,3 miljonu eiro soda nauda pēc tam, kad FKTK sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (FIB) mērķa pārbaudē konstatēja, ka banka nav ievērojusi regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Tika secināts, ka bankā laikā no 2013. gada līdz 2014. gadam atsevišķi klienti, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

Bankai tika piemērots 1 324 667 eiro sods un uzdots pilnveidot iekšējās kontroles sistēmu naudas atmazgāšanas novēršanas jomā. Šajā sadarbībā ar FIB veiktajā lietā FKTK konstatēja līdzīgus pārkāpumus sankciju apiešanā arī vēl četrās citās Latvijas komercbankās.

Publiski informācija par FKTK piemērotajām sankcijām bankām tiek publicēta kopš 2014. gada. Tā liecina, ka 2014. gada novembrī FKTK "Norvik bankai" izteica brīdinājumu par kredītiestāžu publisko ceturkšņa pārskatu sagatavošanas noteikumu pārkāpumu – tika konstatētas nepilnības publicētājos darbības rezultātu pārskatos 2014. gada pirmajā un otrajā ceturksnī.

2016. gada martā FKTK "Norvik bankai" izteica brīdinājumu par kredītiestāžu likuma prasību pārkāpumu – banka nebija ievērojusi FKTK noteiktās prasības kreditēšanas procesos.

Augsta riska klientu īpatsvara mazināšana

"Norvik banka" ir viena no tām Latvijas bankām, kurā ir liels ārvalstu klientu īpatsvars, tāpēc 2016. gadā noritēja FKTK organizēta neatkarīgu ASV konsultantu pārbaude par to, kā banka spēj ievērot naudas atmazgāšanas novēršanas prasības. Pēc pārbaudes "Norvik bankai" tāpat kā citām pārbaudītajām kredītiestādēm tika doti uzdevumi darbības pilnveidošanai. FKTK informāciju par bankās pārbaužu gaitā konstatētajām nepilnībām un veicamajiem uzdevumiem naudas atmazgāšanas novēršanas jomā medijiem sniegusi tikai apkopotā veidā, ne par individuālām bankām.

Tomēr par situāciju un nepieciešamajiem pilnveidojumiem "Norvik bankā" ļauj spriest 2017. gada septembrī Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) sagatavots statusa ziņojums par Latvijas banku nozarē paveikto un plānoto atbilstības jomā. Tajā norādīts, ka saskaņā ar neatkarīgo ASV revidentu ziņojumu "Norvik banka" saņēmusi trīs "augstus" vērtējumus un divus "zemus" vērtējumus ar vispārējo rezultātu "no vidējā līdz zemam".

Šajā ziņojumā, raksturojot "Norvik bankas" profilu, norādīts, ka bankā apgrozījums ar uzņēmumiem, kas klasificējas kā čaulas uzņēmumi, veido apmēram 40% no kopējā apgrozījuma. Norādīts, ka apgrozījums ar čaulas uzņēmumiem 2016. gadā samazinājies par 43%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, savukārt apgrozījums ar čaulas uzņēmumiem 2017. gada pusgadā samazinājies par 13% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Attiecībā uz prognozēm par bankas izvēlētā biznesa modeļa ilgtspējību tuvākajos trīs gados, ja ievērojami samazināsies apgrozījums, piemēram, neapkalpojot čaulas uzņēmums, statusa ziņojumā norādīts: "Bilances diversifikācija caur Latvijas rezidentu klientiem un ienākumu plūsmas diversifikācija caur pārslēgšanos no nerezidentu, čaulas kompānijām uz plaši pazīstamiem un finansiāli nodrošinātām privātpersonām, "private banking" klientiem".

Savukārt jautājumā par bankas atkarību no transakciju jeb maksājumu biznesa LKA statusa ziņojumā teikts, ka bankā samazinājies naudas līdzekļu pārskaitījumu skaits un komisijas ienākumi no šī pakalpojuma.

LKA ziņojumā rakstīts, ka "Norvik banka" pārbūvē iekšējās kontroles sistēmu saskaņā ar jaunām regulējošām prasībām un ASV revīzijas rezultātiem. Izveidota jauna kārtība, kas regulē sadarbību ar starpniekiem un kārtība, kas regulē jaunu naudas atmazgāšanas novēršanas prasību mācīšanu darbiniekiem. Jaunas kārtības tiek veidotas sadarbības ar jauniem klientiem un to pārbaudes sākšanai, kā arī esošo klientu uzraudzībai, izmantojot naudas atmazgāšanas novēršanas IT sistēmu "Siron" no "Fico-Tonbeller". Tiek pilnveidota bankas politika un stratēģija naudas atmazgāšanas novēršanas jomā.

Ziņojumā skaidrots, ka no 2016. gada banka turpināja padarīt stingrākas jaunu klientu un sadarbības nodibināšanas ar jauniem klientiem procesa prasības.

Banka arī samazinājusi klientu bāzes risku. Pērn salīdzinājumā ar 2016. gadu nerezidentu klientu skaits samazinājās par aptuveni 30%. Salīdzinot 2016. gadu un 2017. gada pirmo pusgadu, galvenais samazinājums saistīts ar ārzonas jurisdikciju (čaulas uzņēmumu) klientiem – par 30%.

"80% no ASV neatkarīgā revidenta sniegtajām rekomendācijām tika ieviesti, bet atlikušo rekomendāciju izpildes laiks vēl nav pienācis," teikts pērnā septembra LKA statusa ziņojumā.

Saskaņā ar FKTK prasībām "Norvik bankai" būtu jāveic neatkarīgs naudas atmazgāšanas novēršanas IT sistēmu un naudas atmazgāšanas novēršanas procesa ārējais audits reizi 18 mēnešos, tas ir, nākamais ārējais audits ieplānots 2018. gada martā.

"Norvik banka" ir pēc aktīviem astotā lielākā banka Latvijā.

Bankas kontrolpaketes īpašnieks ir Krievijas un Lielbritānijas pilsonis Grigorijs Guseļņikovs.

Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi esot izspiedis kukuļus no viņa kredītiestādes.

"Norvik banka" iesniegusi starptautiskajā arbitrāžā prasību pret Latvijas valsti, kurā apgalvots, ka kāda "augsta ranga Latvijas amatpersona" esot centusies izspiest no bankas kukuļus, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli. "Norvik bankas" valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels AP apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs.

Guseļņikovs apgalvojis, ka Rimšēvičs ar starpnieku palīdzību regulāri pieprasījis kukuļus kopš 2015. gada, draudot pretējā gadījumā pret "Norvik banku" vērst sankcijas. Latvijas Bankas prezidents esot Guseļņikovam sacījis, ka viņš varot "Norvik bankas" īpašniekam palīdzēt, jo FKTK, kas veic banku darbības uzraudzību, esot viņam lojāla iestāde.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja, ka Guseļņikova paustais medijiem attiecībā uz FKTK iesaisti negodprātīgās darbībās neatbilst patiesībai. "Man nav tādas informācijas, ka komisija vai komisijas darbinieki būtu kaut kādā mērā iesaistīti vai saistīti ar tām darbībām par kurām runā Guseļņikova kungs," teica Putniņš un paskaidroja, ka FKTK ir pietiekami sarežģīta vēsture ar šīs bankas uzraudzību.

Guseļņikovs "Norvik bankas" kontrolpaketi iegādājās 2013. gada nogalē.

Tags

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Ilmārs Rimšēvičs Lasāmgabali Latvijas Banka Latvijas Komercbanku asociācija Norvik banka

Comment Form