Valdība lems arī par palīdzību pensionāriem 'Krājbankas ķīlniekiem'; Sprūdžs sola naudas atgūšanu visiem pensionāriem

Vaicāts, vai ministrija varētu vērsties pie pašvaldībām saistībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pieļauto, ka pensionāri ar pensiju kontiem Krājbankā, kuriem pensija ir vienīgais iztikas līdzeklis, pēc bankas darbības apturēšanas varētu lūgt palīdzību pašvaldību sociālajiem dienestiem, Sprūdžs norādīja, ka "visi pensionāri savu naudu saņems no valsts".

Sprūdžs otrdienas rītā jau runājis ar labklājības ministri Ilzi Viņķeli (V), kura sacījusi, ka ministrijai ir padomā rīcības plāns, kas otrdien tiks piedāvāts valdībai.

Ja kādam situācija būs patiešām kritiska, pašvaldības būs gatavas palīdzēt, uzskata Sprūdžs, kurš gan uzsvēra, ka "šī ir ļoti maza banka un problēmu nebūs", tāpēc neesot vērts celt paniku, turklāt lielai daļai pensionāru esot paradums pensijas dienā visu naudu uzreiz noņemt no konta. Ministrs situāciju salīdzināja ar gadījumu, kad uz diennakti nestrādā kādas bankas bankomātu tīkls.

Tikmēr premjers Valdis Dombrovskis (V) otrdienas rītā īpaši sasauktā sanāksmē uzdevis atbildīgajām institūcijām komunicēt ar sabiedrību par jaunumiem Krājbankā un darīt visu, lai sargātu bankas noguldītāju intereses, portālam "Delfi" sacīja premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Premjers arī uzdevis Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) izskaidrot sabiedrībai, ka likums garantē noguldītāju intereses, kā arī informēt par jaunākajām norisēm bankā. FKTK galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Upleja portālam "Delfi" gan norādīja, ka pagaidām komisijai nekas vēstāms neesot, taču, tiklīdz būs, sabiedrība par to uzzinās.

Panke portālam "Delfi" sacīja, ka premjers mudinājis FKTK sniegt informāciju jau tagad, bet pašlaik komisijas pārstāvji apsolījuši runāt ar presi pēc tam, kad valdības sēdē būs izskatīts jautājums par krājbanku.

Jau ziņots, ka VSAA pārstāve Edīte Olupe atzina: pensionāri saņem pensiju arī Krājbankā un līdz ar bankas darbības apturēšanu arī viņu nauda ir iesaldēta, bet pašlaik nav zināms, cik ilgu laiku banka nestrādās. Taču, ja cilvēkiem tā dēļ ir problēmas ar iztikas līdzekļiem, viņi varētu vērsties sociālās palīdzības dienestos.

VSAA arī ierosinās, lai Labklājības ministrija vērstos pie pašvaldībām ar aicinājumu palīdzēt šādiem cilvēkiem, jo šis ir ārkārtas gadījums.

Olupe arī norādīja, ka cilvēki var arī atvērt kontus citur un lūgt, lai turpmāk pensijas skaitītu uz citām iestādēm, ja situācija ar Krājbanku neatrisināsies tuvākajā laikā. Olupe paskaidroja, ka pensionāriem šādi iesniegumi jāraksta uz vietas jebkurā VSAA nodaļā, un tajos var arī lūgt pensiju nest uz mājām vai arī atvērt Pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu. Tomēr VSAA pārstāve uzsvēra, ka aģentūra neaicina cilvēkus masveidā doties rakstīt šādus iesniegumus, jo vispirms jāsagaida ziņas no FKTK.

Jau ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pirmdien nolēma apturēt AS Krājbankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz bankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra.

Saskaņā ar šo lēmumu ir apturēta arī bankas valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki jeb pilnvarnieku grupa, kas pārvalda banku un iegūst kredītiestādes valdes un padomes tiesības.

Ceturtdien FKTK noteica ierobežojumus "Krājbankas" darbībai. Ierobežojumi noteikti, ievērojot notikumus "Krājbankas" mātes sabiedrībā Lietuvas "Snoras bankā" un to iespējamo tālāko ietekmi uz "Krājbankas" finansiālo stabilitāti un tās maksātspēju, kā arī vērojamo noguldījumu pieprasījumu "Krājbankā".

Pagājušajā trešdienā Lietuvas Bankas valde nolēma uz laiku apturēt bankas "Snoras" darbību. Neilgi pēc tam Lietuvas valdība ārkārtas sēdē nolēma nacionalizēt "Snoras". Saskaņā ar Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja Vita Vasiļauska teikto bankā "Snoras" trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā.

Lietuvas "Snoras" bankai pieder vairāk nekā 60% "Krājbankas" akciju. Savukārt "Snoras" kontrolpakete pirms bankas nacionalizēšanas piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. "Krājbanka" pēc aktīvu apmēra ierindojas Latvijā desmit lielāko banku sarakstā.