Video: Iezīmē globālās un Latvijas ekonomiskās attīstības scenārijus
Foto: LETA

Trešdien, 16. oktobrī, ar vieslekciju "Gadalaiku maiņa globālajā un Latvijas ekonomikā – vasara beigusies, bet kas tālāk?" Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē (BVEF) uzstājās Latvijas Bankas padomes loceklis, ekonomists Mārtiņš Kazāks. Tajā Kazāks sniedza ieskatu globālās un Latvijas ekonomiskās attīstības scenārijos un atzina, ka Latvijas darba tirgū neizmantots resurss ir jaunieši un pusmūža vīrieši.

Lekcijā tika iezīmētas gan studentiem, gan ikvienam citam interesentam nozīmīgas lietas:

  • Kādi faktori līdz šim ietekmējuši globālās ekonomikas attīstību? Kādi būtiski izaicinājumi noteiks attīstību tuvāko mēnešu un gadu laikā, un vai pēc izaugsmes sabremzēšanās gaidāma recesija?
  • Kā globālās ekonomikas izaugsmes sabremzēšanās ietekmē Latvijas tautsaimniecību? Kādi pasākumi īstenojami politikas veidotājiem, lai mazinātu ekonomisko svārstību ietekmi uz iedzīvotājiem, uzņēmējiem un ekonomiku kopumā?
  • Situācija darba tirgū – ekonomika bremzējas, bet darba tirgus turpina "uzkarst". Kādi iemesli un kas darba tirgu sagaida tālāk?
  • Kādi pasākumi īstenojami, lai nodrošinātu Latvijas izaugsmi ilgtermiņā, nepieļautu ieslīgšanu vidēju ienākumu slazdā un nodrošinātu ātrāku konverģenci ar vadošajām Eiropas valstīm?

Kazāks lekcijā uzsvēra, ka līdz šim bijis priekšstats, ka Latvijas Banka sēž ziloņkaula tronī, tomēr turpmāk centrālā banka aktīvāk iesaistīsies ekonomikas procesu komentēšanā un skaidrošanā. Pievēršoties situācijai ekonomikā, viņš lietoja analoģiju ar procesiem dabā, proti, patlaban globālajā ekonomikā vasara ir beigusies, tomēr tas vēl nenozīmējot, ka tūlīt sekos barga ziema. Vienlaikus ekonomists brīdināja, ka "ziema" ekonomikā pamazām tuvojas, jo pasaules ekonomika jau labu laiku ir attīstījusies. "Kaut kad recesija ir gaidāma," teica Kazāks, atzīstot, ka Latvija ir krietni labāk sagatavota šādām ekonomikas pārmaiņām.

"Ekonomikas izaugsmi veido divi faktori – strādājošo skaita kāpums un strādājošo ražīgums, respektīvi, jo ekonomikā vairāk nodarbināto un tie strādā ražīgi, jo vairāk tiek stiprināta ekonomika. Patlaban darbaspēka pieaugums ir mitējies, līdz ar to ekonomikas izaugsmi nodrošina ražīgums," skaidroja Kazāks. Tāpat viņš stāstīja, ka pēdējā pusotra gada laikā pasaules ekonomikas izaugsme ir kļuvusi lēnāka, turklāt tas notiek sinhroni vairākās valstīs. Kazāks minēja virkni iemeslu, tostarp ASV un Ķīnas tirdzniecības karus, Apvienotās Karalistes plānoto izstāšanos no Eiropas Savienības u.c.

Pievēršoties Latvijas ekonomikai, Kazāks norādīja, ka Latvija ir maza un atvērta ekonomika ar lielu eksporta īpatsvaru. Viņš atzina, ka 2017.gadā un 2018.gadā Latvija piedzīvoja strauju ekonomikas izaugsmi, bet patlaban tā sākusi sabremzēties. Latvijas Bakas pārstāvis gan piebilda, ka ekonomikas izaugsmes sabremzēšanos nevajag uztvert ar bažām, jo arī izaugsme tuvu pie 3% nav vērtējama kā slikta. "Tā ir lēnāka nekā iepriekš, tomēr joprojām izaugsme," piebilda Kazāks.

Ekonomists arī skāra jautājumu par nodarbinātību, norādot, ka Latvijā iekšējā darbaspēka rezerves ir jaunieši un pusmūža vīrieši, kas kopumā veido 150 000 cilvēku lielu brīvu darbaspēku. "Jaunieši ir iekšējā darbaspēka rezerve, jo ar jauniešu nodarbinātību patlaban ir pašvaki. Tam būtu jāpievēršas jaudīgāk. Savukārt nākamais segments ir pusmūža un vecāki vīrieši, kuru iesaiste Latvijas darba tirgū atpaliek no vidējā rādītāja Eiropā. Šis resurss būtu iesaistāms darba tirgū, bet, protams, atklāts ir jautājums par šo cilvēku prasmju atbilstību tirgus vajadzībām," sacīja Kazāks.

Tāpat ekonomists rosināja domāt par darbaspēka piesaisti no ārvalstīm, bet darīt to pārdomāti. "Algu plaisa Latvijā un, piemēram, Ukrainā un Baltkrievijā ir liela, kas rada šajos cilvēkos vēlmi braukt pie mums strādāt. Vienlaikus, domājot par imigrāciju, darbaspēks būtu jāpiesaista pārdomāti, nevis atvērt tirgu visiem," uzsvēra Latvijas Bankas padomes loceklis.

Lekciju atklāja LU BVEF Ekonomikas nodaļas vadītājs prof. Jānis Priede, to organizēja Latvijas Banka un LU BVEF.

Kazāks dzimis 1973. gada 19. septembrī Liepājā. Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura grādu ekonomikā, Kembridžas Universitātē – diplomu ekonomikā un Londonas Universitātē – maģistra grādu ekonomikā ar izcilību un doktora grādu ekonomikā. Strādājis par vadošo ekonomistu Finanšu ministrijā, Londonas Universitātes koledžā, "Swedbank". Bijis pasniedzējs Rīgas Ekonomikas augstskolā, Londonas Universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē un Rīgas Biznesa skolā. Darbojies Latvijas Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijā un Fiskālās disciplīnas padomē, bet kopš 2018. gada ir Latvijas Bankas padomes loceklis. M. Kazāks ir daudzu publikāciju autors un līdzautors finanšu tirgu un to integrācijas, ekonomiskās attīstības cikla un finanšu krīžu, fiskālās politikas un tautsaimniecības konkurētspējas jomā.

Latvijas Bankas ekonomisti un eksperti 2014./ 2015. mācību gadā uzsāka vieslekciju ciklu Latvijas augstskolās. Kopumā šo gadu laikā notikušas vairāk nekā 120 lekcijas, kuras apmeklējuši 5100 klausītāju.

Tags

Bezdarbs Iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijas Banka Latvijas Universitāte Swedbank
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form