Vilks: par kandidātu FKTK vadītāja amatam izlems šonedēļ vai nākamnedēļ  (8)

Ministrs vairākkārt uzsvēra, ka "politiski neviens virzīts netiks" un ka viņa ieskatā galvenais kandidāta izvēles kritērijs ir profesionalitāte. Vilks joprojām uzskatot, ka gada sākumā par kandidātu jābūt skaidrībai, tāpēc šonedēļ vai sliktākajā gadījumā nākamajā nedēļā kandidāta vārds varētu būt zināms.

Vilks vēlreiz apliecināja, ka neviens no tagadējās FKTK nevēlas kļūt par padomes priekšsēdētāju, tāpēc pirmdien LTV raidījumā "Panorāma" nosauktā FKTK priekšsēdētāja vietnieka un tagadējā vadītāja pienākumu izpildītāja Jāņa Brazovska kandidatūra neesot aktuāla.

Tāpat finanšu ministrs noraidīja iespēju, ka uz FKTK varētu pāriet Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, uzsverot, ka "viņam ir ļoti svarīgs amats, viņam jāpaliek savā vietā".

Vilks arī noliedza, ka būtu uzrunājis Latvijas Garantiju aģentūras valdes priekšsēdētāju un bankas "Citadele" padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Arī Vasks paliekot tur, "kur viņš ir", sacīja ministrs, uzsverot, ka saprot: šī kandidāta virzīšanu varētu tulkot kā politisku. Vasks augustā partijai "Jaunais laiks", kura šobrīd tiek likvidēta, izveidojot partiju "Vienotība", ziedoja vairāk nekā 9999,50 latu, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja partiju ziedotāju datu bāzē pieejamā informācija.

Tāpat Vilks noraidīja iespēju, ka par FKTK vadītāju varētu virzīt Latvijas Bankas prezidenta padomnieku, Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieku Uldi Rutkasti. "Ja paskatās, tad Rutkaste ir spēcīgs ekonomists, un viņa sfēra ir pilnīgi savādāka," sacīja finanšu ministrs. Arī LTV raidījumā "Panorāma", kas pirmdien publiskoja iespējamos FKTK vadītāja amata kandidātus, kā viens no Rutkastes trūkumiem tika minēts pieredzes trūkums banku uzraudzībā.

Vilks žurnālistiem uzsvēra, ka profesionalitātes kritērijs attiecas arī uz citu finanšu ministra redzeslokā esošo iestāžu vadītājiem, piemēram, uz Iepirkumu uzraudzības biroju, kura vadītājs šobrīd tiek meklēts konkursā.

Jau vēstīts, ka FKTK palika bez vadības, jo līdzīsnējā banku uzrauga vadītāja Irēna Krūmane atkāpās no amata pēc Latvijas Krājbankas kraha. 

Atlūgumu pēc Krājbanka kraha iesniedza arī ilggadējais FKTK padomes loceklis Jānis Placis, kura vadītais departaments atbild tieši par banku uzraudzību.

Saistībā ar "Krājbankas" krahu FKTK vadība publiskajā telpā kritizēta par nepietiekami efektīvo banku uzraudzības politiku. Nacionālās apvienības  VL-TB/LNNK Saeimas frakcija aicināja FKTK priekšsēdētāju Irēnu Krūmani atkāpties no amata. Koalīcijas partneri - "Vienotība" un Zatlera Reformu partija (ZRP) - gan vēl nesteidza atbalstīt šo iniciatīvu.

Arī Lietuvas finanšu ministre Ingrīda Šimonīte FKTK pārmeta vilcināšanos ierobežot "Krājbankas" darbību. Tas, pēc ministres domām, negatīvi ietekmēja gan "Krājbankas", gan tās mātes bankas - Lietuvas "Snoras" stabilitāti.

FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt "Latvijas Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Latvijas Krājbanku".