Kontroles dienestu neapmierina metodoloģija, ko ierosina likvidatori un viņu piesaistītie konsultanti – auditorkompānija "Ernst & Young". "Pašlikvidācijas procesā likvidators izvēlas savu konsultantu un nosaka darba apjomu. Tas ir jautājums par to – kas maksā, tas pasūta mūziku," secina Znotiņa. Savukārt Domburs norāda, ka "Ernst & Young" vēlas pārbaudīt trīs tūkstošus augsta riska klientus, bet Kontroles dienests – desmitiem tūkstošu klientu kontu.
Uz jautājumu, cik ilgi var likvidēt banku, Znotiņa skaidro, ka primāri ir jāizskata tie klienti, kuriem ir naudas līdzekļi bankā. Protams, nedrīkst kavēties. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš ir teicis, ka nav spiediena attiecībā uz termiņiem. Pēc citu komercbanku likvidācijas pieredzes ir skaidrs, ka tā nevar notikt ātri. Znotiņa cer, ka tie nebūs padsmit gadi.
Uz Dombura jautājumu, vai "ABLV Bank" izpērk grēkus par "dažiem citiem blēdīgajiem", Kontroles dienesta vadītāja nemācēja atbildēt. Tomēr ir samērā skaidrs, ka, ja nebūtu "ABLV Bank" gadījuma, nebūtu arī tāda noguldījumu krituma nozarē, nebūtu arī transakciju skaita samazinājuma.
Znotiņa secina, ka "ABLV Bank" pašlikvidācija savā ziņā bija rezultāts neveiksmīgajam Trasta komercbankas likvidācijas procesam.
Jāatgādina, ka Znotiņa ir zvērināta advokāte, Kontroles dienesta vadītājas amatā, nomainot priekšteci Viesturu Burkānu, viņa stājas šā gada 1. jūnijā.
Jau vēstīts, ka februāra vidū Latviju satricināja divi skandāli finanšu sfērā, iegūstot ļoti plašu rezonansi visā pasaulē – ASV paziņojums par sankcijām pret "ABLV Bank" un Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana aizdomās par kukuļņemšanu. Tam sekoja "ABLV Bank" darbības apturēšana un lēmums par pašlikvidāciju.
Tāpat šā gada augustā Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" ziņojums noteica, ka Latvijai nu ir piemērots pastiprināts kontroles režīms. Ziņojuma par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. "Moneyval" Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
