2019. gada 2. ceturksnī vienas stundas darbaspēka izmaksas pieaugušas par 8,9%
Foto: PantherMedia/Scanpix

2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 8,9% jeb 79 centiem, sasniedzot 9,60 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli neizlīdzināti dati. Sezonāli izlīdzināta rādītāja pārmaiņas bija 7,0%.

Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2019. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada 2. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga visās jomās. Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 18,0 %, informācijas un komunikācijas pakalpojumos – par 13,4%, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 11,9%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā, kā arī apstrādes rūpniecībā – par 10,9%.

Darbaspēka izmaksas stundā ietekmē ne tikai darba samaksas un pārējo darbaspēka izmaksu pārmaiņas, bet arī nostrādāto stundu un darbinieku skaita svārstības gada laikā.

Nozarēs, kur bija vērojams straujāks vienas stundas darbaspēka izmaksu kāpums, pārmaiņas lielākoties ietekmēja regulārās darba samaksas un neregulāro prēmiju un piemaksu kāpums, darba devēju brīvprātīgo sociālo apdrošināšanas iemaksu (papildu pensiju, veselības, dzīvības apdrošināšanas iemaksas u.c.) pieaugums, kā arī nostrādāto stundu skaita samazinājums. Jāatzīmē, ka nostrādāto stundu skaita samazinājumu 2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada atbilstošo periodu, ietekmēja mazāks darbdienu skaits.

Vismazākais vienas stundas darbaspēka izmaksu pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (1,7%).

2019. gada 2. ceturksnī visaugstākās vienas stundas darbaspēka izmaksas bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (18,88 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumos (15,56 eiro), enerģētikas nozarē (13,83 eiro), valsts pārvaldē (11,75 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (10,38 eiro). Zemākās darbaspēka izmaksas stundā bija izmitināšanas un ēdināšanas (6,71 eiro), citu pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares (7,06 eiro), mākslas, izklaides un atpūtas nozarē (7,79 eiro), izglītībā (8,25 eiro), nekustamo īpašumu nozarē (8,25 eiro), kā arī tirdzniecībā (8,31 eiro).

Darbaspēka izmaksas ietver bruto darba samaksu un pārējās darbaspēka izmaksas. Vienas stundas darbaspēka izmaksas aprēķinātas, darbaspēka izmaksu summu dalot ar nostrādāto stundu skaitu.

Darba samaksa ir regulāra un neregulāra tiešā darba samaksa – pamatalga (mēneša, amata alga), samaksa par nostrādāto laiku vai veikto darba apjomu, regulāras un neregulāras piemaksas un prēmijas, samaksa par nenostrādātām dienām (atvaļinājumu un citām dienām, kurās nestrādā), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko veic strādājošie, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas. Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) normatīvajiem aktiem, apkopojot datus par darbaspēka izmaksām, darba samaksas sastāvā iekļauta darba samaksa natūrā (preces un pakalpojumi, ko darba devējs nodrošina darbiniekiem par brīvu vai par pazeminātām cenām, dzīvojamās platības, mobilo telefonu, transporta apmaksa u.c.). Pārējās darbaspēka izmaksas ietver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko veic darba devējs, darba devēja brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas (papildu pensiju, veselības, dzīvības apdrošināšanas iemaksas u.c.), darba devēja pabalstus, balvas, dāvanas, darbnespējas lapu A apmaksu, atlaišanas pabalstu, uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.

Source

DELFI Bizness

Tags

Centrālās statistikas pārvalde Darba samaksa Eiropas Savienība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form