Akcionāri sāks sarunas par valsts lomas palielināšanu 'airBaltic'
Foto: LETA

Abi nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcionāri – Latvijas valsts un SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) – sapulcē pirmdien vienojās sākt sarunas par grozījumiem akcionāru sadarbības likumā, lai palielinātu valsts lomu kompānijas darbībā, par sapulces rezultātiem portālu "Delfi" informēja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss.

Vēl sapulcē panākta vienošanās, ka kompānijas valde iesniegs priekšlikumus, lai mazinātu "airBaltic" valdes un padomes locekļiem noteiktos informācijas neizpaušanas nosacījumus, kas ļaus padomei un valdei brīvāk sniegt nepieciešamo informāciju par lidsabiedrību, piemēram, auditoriem.

Savukārt jautājumi par kompānijas pamatkapitāla palielināšanu un jaunas padomes apstiprināšanu atlikti. Aviokompānijas valde nebija sagatavojusi pietiekamu informāciju, lai varētu lemt par "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu, bet BAS uzstājis, ka jautājums par pamatkapitālu jāskata kontekstā ar jaunas padomes ievēlēšanu.

"Pamatojums par pamatkapitāla palielināšanu bija nekāds – nebija ne finansējuma apjomi, ne termiņi," teica Matīss, norādot, ka akcionāru sapulcei esot izsludināts pārtraukums. Kompānijas akcionāri atkal sanāks vistuvākajā laikā, tiklīdz lidsabiedrības valde būs sagatavojusi nepieciešamo informāciju, lai lemtu par pamatkapitāla palielināšanu.

Kompānijas valde solījusi šo informāciju sagatavot jau pirmdien, teica Matīss. "Akcionāru sapulce turpināsies tuvākajās dienās tikko kā būs informācija," pauda SM pārstāvis.

Jau ziņots, ka "airBaltic" akcionāru sapulcē jālemj par jaunu padomes locekļu ievēlēšanu, jo neilgi pēc ekonomikas ministra Arta Kampara (V) paziņotā par draudošo aviokompānijas maksātnespēju no padomes atkāpās divi lidsabiedrības privātā akcionāra BAS pārstāvji - Ilmārs Razumovskis un Žans-Šarls Korsaks. Vēl kompānijas valde sapulces darba kārtībā iekļāva jautājumu par pamatkapitāla palielināšanu.

BAS skaidroja, ka tās virzītie "airBaltic" padomes locekļu atkāpušies, jo valsts izvirzītie pārstāvji padomē jau ilgstoši strādā ārkārtīgi pavirši. Pēdējo 12 mēnešu laikā valsts no savas puses ir nomainījusi vairāk padomes locekļu nekā iepriekšējos 15 "airBaltic" darbības gados kopā.

Iepriekš satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) teica, ka valsts vairs nevar atļauties ieguldīt papildu naudu "airBaltic". Ministrs gan pēc valdības iesaistes lidsabiedrības maksātspējas un citu problēmu risināšanā atzina, ka situācija aviokompānijā patlaban "nav īpaši laba", tāpēc valdība vērtē iespējas, kā uzlabot uzņēmuma likviditāti. Viena no vētītajām iespējām esot pamatkapitāla palielināšana, emitējot papildu akcijas.

Jūlija sākumā valdība izlēma piesaistīt finanšu konsultāciju kompāniju "Prudentia", kas sniegs redzējumu nacionālās aviokompānijas "airBaltic" tālākai attīstībai un ieteikumus akcionāru sapulcei.

"airBaltic" dibināta 1995.gadā, tās lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder lidsabiedrības prezidentam Bertoltam Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management".

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form