Foto: Pixabay
Ekonomikas lejupslīde skārusi arī Latvijas apdrošināšanas nozari, kas pandēmijas ietekmē ir sabremzējusies, taču izteikts kritums nav vērojams.

Tirgū gan varēja vērot gan pieprasījuma, gan piedāvāto pakalpojumu izmaiņas, pielāgojoties tirgus situācijai.

Neliels sarukums

2020. gada pirmajos trīs ceturkšņos parakstīto prēmiju apjoms ir samazinājies par 0,1%, kas šajos apstākļos ir uzskatāms par ļoti labu rādītāju, raksturo Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) vadītājs Jānis Abāšins. Kopējais parakstīto prēmiju apjoms deviņos mēnešos bijis 408,4 miljoni eiro.

"2020. gads iesākās ļoti perspektīvi, taču notika negaidītais un, kā jebkurā nozarē, arī apdrošināšanā martā situācija strauji mainījās, lai arī klientu skaits nav mazinājies," saka "Gjensidige Latvija" vadītāja Ināra Meija.

Gan juridiskie klienti, gan privātpersonas aktīvi izmantoja iespēju atlikt vai sadalīt maksājumus, kā arī biežāk izvēlējās iegādāties polises ar minimālu segumu, novērojusi Meija.

Kopumā, līdzīgi kā iepriekšējos gados, apdrošināšanas nozarē arī pērn valdīja nemainīgi liela konkurence, kas liek apdrošinātajiem nemitīgi domāt un strādāt pie iekšējo procesu efektivizācijas, lai nodrošinātu pēc iespējas konkurētspējīgākus pakalpojumus, raksturo apdrošināšanas sabiedrības "Ergo" valdes locekle Baltijā Ingrīda Ķirse.

"2020. gads arī apdrošināšanas nozarē ir bijis kā pārbaudījums attiecībā uz spēju ātri pielāgoties gan kā darba devējam, gan arī kā pakalpojumu sniedzējam vēl nebijušai situācijai un spēju rast netradicionālus risinājumus. Atsevišķos apdrošināšanas veidos pārdošanas apjoms dramatiski samazinājās. Līdz ar ceļošanas ierobežojumiem un pandēmijas būtisko ietekmi uz tūrisma nozari, likumsakarīgi būtiski samazinājies parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms ceļojumu apdrošināšanā. Liela daļa iepriekš iegādāto ceļojumu apdrošināšanas polišu tika pārtrauktas. Šobrīd, kad Covid-19 saslimstības rādītāji vairumā valstu turpina pieaugt, ir skaidrs, ka situācija tūrisma jomā tuvāko mēnešu laikā noteikti nemainīsies," uzsver Ķirse.

Auguši tikai daži veidi

Kā liecina LAA dati, stabilitāti jauno prēmiju apjomā gan nodrošina pieaugums tikai dažos veidos – dzīvības apdrošināšanas prēmijas pieaugušas par 12%, veselības apdrošināšanas – par 6%, galvojumi – par 32% un nelaimes gadījumu apdrošināšana – par 4%. Savukārt abos lielajos motoru jeb transportlīdzekļu apdrošināšanas veidos OCTA un KASKO, kas visātrāk atspoguļo tirgus izmaiņas, cilvēku un uzņēmumu ienākumu samazinājumu un piesardzību izdevumos, ir prēmiju kritums.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (ieskaitot OCTA) nozarē 2020. gada trīs ceturkšņos prēmiju apjoms samazinājies par 11%, salīdzinot ar pērno gadu, un sasniedzis 69 miljonus eiro. Savukārt izmaksāto atlīdzību apmērs ir samazinājies par 3%, sasniedzot 42 miljonus eiro.

Procentuāli lielākais parakstīto prēmiju kritums ir ceļojumu apdrošināšanā – par 41%, un tas ir ļoti saprotami pandēmijas laikā, kad ir būtiski samazinājies tūrisms, uzsver Abāšins.

Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms trīs ceturkšņos ir samazinājies par 10%, sasniedzot 251 miljonu eiro. Uz Latvijas apdrošināšanas tirgus atlīdzību statistiku joprojām ietekmi atstāj 2019. gada "rekorda lieta" – tas ir gadījums, kad AS "Balta" izmaksāja IT jomas uzņēmumam SIA "Mikrotīkls" Baltijā vēsturiski augstāko apdrošināšanas atlīdzību par īpašumu - 36,9 miljonus eiro. Atlīdzību pieaugums bijis dzīvības apdrošināšanā (par 16,4%) un KASKO (par 2,4%), neliels samazinājums ir veselības un OCTA atlīdzībās.

Kopumā Latvijā nav bažu par nozares stabilitāti un apdrošinātāju spēju turpināt darbu, uzsver Abāšins. Apdrošinātāji darbojas ciešā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzībā, nozare ir labi kapitalizēta, un ir pietiekami izmantota arī risku pārapdrošināšana.

Domā īstermiņā

Ķirse novērojusi, ka liela daļa iedzīvotāju pandēmijas ietekmē ir spiesti vairāk domāt īstermiņā un ir ļoti piesardzīgi attiecībā uz ilgtermiņa saistībām. "To izjūtam arī mēs – apdrošinātāji. "Ergo" novērojumi liecina, ka būtiski pieaug to klientu skaits, kuri izvēlas iegādāties OCTA polisi uz trīs mēnešiem, un ik pēc trīs mēnešiem iegādājas jaunu trīs mēnešu polisi. Nemaz nerunājot par ilgtermiņa apdrošināšanas līgumu slēgšanu, piemēram, dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu veidošanu. Tomēr vienlaikus jāatzīst, ka Covid-19 pandēmija daļai iedzīvotāju ir likusi arī aizdomāties par drošības spilvena savlaicīgas veidošanas nepieciešamību, lai pasargātu sevi no dažādām neparedzētām finansiālām grūtībām. Šobrīd redzam, ka iedzīvotāju interese par dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu veidošanu pieaug, un iedzīvotāji atzīst, ka šis gads ir licis aizdomāties par to, ka vieglāk pārdzīvot neparedzētas situācijas tad, ja ir laicīgi veidots uzkrājums," saka Ķirse.

Raugoties uz korporatīvo klientu segmentu, viņa uzsver, ka pandēmijas ietekmi ir izjutis ikviens uzņēmums.

"Diemžēl ne visiem uzņēmumiem ir izdevies veiksmīgi pārvarēt visas grūtības un ekonomiskos sarežģījumus. Daļa uzņēmumu samazināja strādājošo skaitu, daļa uzņēmumu uz laiku pārtrauca savu darbību un meklēja risinājumus, kā vissekmīgāk pārvarēt finansiālās grūtības, bet daļa uzņēmumu diemžēl bija spiesti pārtraukt savu darbību. Jebkura šāda situācija likumsakarīgi ietekmē arī apdrošināšanas nozari, ja iepriekš uzņēmums ir iegādājies kāda veida apdrošināšanas pakalpojumus – transportlīdzekļa apdrošināšanas polises, komercīpašuma apdrošināšanas polises vai polises personu apdrošināšanas veidos, piemēram, veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanu uzņēmuma darbiniekiem," saka Ķirse.

"Lielāko ietekmi gan iepriekš, gan tagad uz apdrošināšanas tirgu atstāj nenoteiktība par tālāko ekonomikas attīstību," uzskata "BTA" valdes priekšsēdētāja vietnieks Oskars Hartmanis. Līdz ar jauniem ierobežojumiem, mainās arī prognozes par ekonomikas atlabšanas perspektīvām. Līdz ar bažām par ekonomikas stabilitāti, rodas pieprasījuma samazinājums, bet tas savukārt izraisa cenu samazinājumu atsevišķiem apdrošināšanas produktiem. Piemēram, salīdzinot ar pērnā gada datiem, jaunu automašīnu tirdzniecības apjomi joprojām ir zemāki, un tas noteikti bija iemesls saasinātai konkurencei par transportlīdzekļu veida klientiem apdrošināšanas nozarē, saka "BTA" pārstāvis.

Arī apvienošanās

Neskatoties uz pandēmijas izraisītu tirgus bremzēšanos, 1. jūlijā apvienojās nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības "Compensa Vienna Insurance Group" un "Seesam Insurance" un turpina strādāt kā vienots uzņēmums – "Compensa Vienna Insurance Group". "Compensa Vienna Insurance Group" un "Seesam Insurance" vienīgais akcionārs bija "Vienna Insurance Group", kura apdrošināšanas tirgus daļa Baltijas valstīs ir aptuveni 25%. Pirms apvienošanās "Compensa Vienna Insurance Group" piederēja 5,8% tirgus, bet "Seesam Insurance" – 6,4% tirgus.

Decembrī apdrošinātāja "Vienna Insurance Group" kompānijas Latvijā izveidoja jaunu uzņēmumu SIA "Global Assistance Baltic".

Veselības apdrošināšana aug

Veselības apdrošināšana ir viens no lielākajiem apdrošināšanas veidiem, kas arī pandēmijas un ekonomikas krituma laikā – ir spējis saglabāt tirgus apjoma pieaugumu – parakstītās prēmijas ir palielinājušās par 5,5%, salīdzinot ar 2019. gadu, un sasniegušas 82,4 miljonus eiro, liecina LAA dati.

Savukārt izmaksāto atlīdzību dati pa mēnešiem precīzi atspoguļo Latvijas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kas ir variējusi no "brīvi pieejama" līdz "gandrīz nepieejama", saka Abāšins. Pirmajā vilnī pavasarī atlīdzību izmaksas strauji samazinājās, vasaras mēnešos atlīdzību apmērs atgriezās 2019. gada līmenī, bet kopš augusta atlīdzību apjoms strauji kāpa, un apdrošinātāji cilvēki ne tikai apmeklēja ārstus parastajā kārtībā, bet arī centās atgūt pavasarī atliktās un iekavētās konsultācijas, izmeklējumus, manipulācijas un citus pakalpojumus. Attiecīgi atlīdzību kāpums augustā bija 13%, septembrī – jau 24%.

Jāmaina saturs

Pandēmijas apstākļi mainīja ne tikai finanšu rādītājus, bet arī apdrošinātāju darbu kopumā, bija jāiemācās strādāt attālinātos apstākļos, uzsver Abāšins.

Situācijā būtiski palīdzēja tas, ka Latvijā apdrošināšanā gan polišu iegādes, gan atlīdzību pieteikšanas jomā jau bija labi attālinātie risinājumi un lielākā daļa klientu tos arī izmantoja. Tāpat arī apdrošināšanas nozares darbiniekiem pāreja uz attālināto darbu neradīja īpašus sarežģījumus. Taču bija jāmaina arī produktu "saturs", piedāvājot izmaiņas ceļojumu, veselības, īpašuma un uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšanā.

Daži piemēri - apdrošinātāji sāka apmaksāt attālinātās konsultācijas veselības apdrošināšanas polišu īpašniekiem, kad ārkārtējā stāvokļa laikā nebija pieejamas klātienes konsultācijas. Vairākas apdrošināšanas sabiedrības bez maksas paplašināja savu korporatīvo īpašumu apdrošināšanas polises ar segumu ārpus biroja. Tika radīts speciāls produkts – apdrošināšana juridisko personu darbiniekiem pret Covid-19. Tāpat apdrošinātāji piedāvāja polišu maksājumu atlikšanu vai sadalīšanu, atlīdzības pieteikumu termiņu pagarināšanu, polišu seguma pagarināšanu vai pārtraukšanu (piemēram, veselības) bez sekām.

Arī Ķirse piebilst, ka pat šajos sarežģītajos apstākļos ir novērojamas pozitīvas tendences, proti, pandēmijas izraisītā situācija daudzās nozarēs, tai skaitā arī apdrošināšanā, un sabiedrībā kopumā ir veicinājusi dažādu digitālo risinājumu attīstību un attālināto servisa pakalpojumu izmantošanu, saka Ķirse. Piemēram, veselības apdrošināšanā jau 95% no visiem "Ergo" klientu atlīdzību pieteikumiem tiek iesniegti attālināti, izmantojot veselības apdrošināšanas aplikāciju.

Atkarīga no ekonomikas

Apdrošināšanas nozares turpmākā attīstība ir cieši saistīta gan ar pandēmijas gaitu, gan ar tās radītajām sekām uz tautsaimniecību kopumā, kā arī uzņēmēju iespējām atkopties no pandēmijas radītajām finansiālajām sekām, prognozē Ķirse.

"Vienlaikus ir skaidrs, ka jebkura netipiska situācija biznesā ir ne tikai izaicinājums, bet arī stimuls turpmākai attīstībai," viņa saka, uzsverot, ka 2020. gads noteikti vēl vairāk motivē apdrošinātājus strādāt pie dažādiem risinājumiem, lai nodrošinātu gan ērtākus servisa pakalpojumus, gan arī spēju operatīvi reaģēt un pielāgoties dažādām situācijām un nodrošinātu konkurētspējīgus apdrošināšanas pakalpojumus. Šim viedoklim piekrīt arī Hartmanis, piebilstot, ka apdrošināšanas nozares uzņēmumi gan Latvijā, gan Baltijā kopumā turpinās meklēt un ieviest arvien jaunus tehnoloģiskos risinājumus, lai sazināšanās ar klientiem un sadarbības partneriem kļūtu vēl vieglāka, ērtāka un ātrāka, piemēram, izveidojot mobilās lietotnes. Turklāt līdz ar šādu jaunu risinājumu ieviešanu, tiek sakārtoti arī uzņēmumu iekšējie procesi.

Paredzams, ka daudzi apdrošināšanas tirgus dalībnieki sekos šai tendencei un meklēs veidus, kā padarīt to darbību efektīvāku, izmantojot informācijas tehnoloģijas, un tādejādi samazinātu darbības izdevumus. Apdrošināšanas pakalpojumi tiks "bagātināti" ar idejām, kuras attīsta "InsurTech" uzņēmumi, respektīvi, tādi, kam gala mērķis ir padarīt apdrošināšanas kompānijas klienta dzīvi vieglāku, saka Hartmanis.

Savukārt Meija paredz, ka pieaugs interese un piedāvājums apdrošināšanas polisē iekļaut ar kiberdrošību, datu aizsardzību vai citiem attālināta darba dēļ radītiem riskiem.

Tāpat viņa teic, ka apdrošināšanas nozare ir tieši saistīta ar ekonomisko situāciju valstī, tādēļ var teikt, ka nozare atkopsies tieši tik ātri un veiksmīgi, cik valsts ekonomika kopumā.

"Līdz ar ekonomikas izaugsmi, paredzam, ka uzņēmumi turpinās izskatīt veselības apdrošināšanu kā bonusu darbiniekiem. Tā ir norma lielajos uzņēmumos, bet aizvien vairāk jūtam pieprasījumu no mazajiem un vidējiem uzņēmumiem," novērojusi Meija.

Tāpat pandēmija noteikti ir mudinājusi apdrošinātājus domāt par jaunu risku iekļaušanu jau esošos produktos un aizvien vairāk pielāgot risinājumus klientu individuālām vajadzībām.

"Lūkojoties nākamajā gadā, mūsu prioritāte viennozīmīgi ir veicināt izaugsmi – ne tikai prēmiju apjomos, bet visos procesos kopumā, tostarp arī jaunu produktu izveidē un esošo pilnveidošanā, darbinieku kvalifikācijas celšanā un jauna darba spēka piesaistē," saka Meija.

"Šis gads bija izaicinošs, bet šobrīd situācija ir samērā stabila un ceram, ka tāda tā arī saglabāsies. Ja apstākļi sakritīs kā plānots, parakstīto prēmiju apjomu ceram palielināt par 7%," lēš Meija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!