Aptauja: labāks Latvijas tēls sekmētu preču vai pakalpojumu noietu ārvalstu tirgos

Šā gada rudenī (septembris-oktobris) tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs "SKDS" pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pasūtījuma veica aptauju, kurā piedalījās 504 eksportējošos uzņēmumu pārstāvji.

No aptaujas izriet, ka aptuveni viena trešdaļa Latvijas eksportējošo uzņēmēju ir ļoti labi adaptējušies šā brīža izaicinājumiem, bet aptuveni tikpat daudz uzņēmumu cieš zaudējumus. Sekmīgāk pielāgoties pandēmijas laikam izdevies lielākajiem uzņēmumiem, tostarp uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu, komentē SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Arī šajā laikā liela daļa uzņēmumu domā par attīstību un teju visus LIAA sniegtos pakalpojumus uzskata par nozīmīgiem tautsaimniecības attīstībai, viņš akcentē. Lielākā daļa jeb 88,6% LIAA darbību vērtē pozitīvi.

Saskaņā ar aptaujas datiem eksportētāji no LIAA sniegtajiem eksporta veicināšanas pakalpojumiem un organizētajiem pasākumiem kā savam uzņēmumam noderīgāko visbiežāk norādījuši atbalstu Latvijas uzņēmumiem dalībai ārvalstu izstādēs, konferencēs un kontaktbiržās klātienē vai attālināti.

"Latvijā kopumā ir aptuveni 17 tūkstoši eksportējošo uzņēmumu. LIAA piedāvātos atbalsta instrumentus, konsultācijas un apmācības regulāri izmanto aptuveni 3 tūkstoši uzņēmumu. Šie dati diezgan precīzi atspoguļo arī aptaujas rezultātu, kurā redzam, ka LIAA pakalpojumus aizvadītajā gadā izmantojuši 17% eksportējošo uzņēmumu. Apzināmies, ka liela daļa eksportējošo uzņēmumu strādā nozarēs, kuras nevar pretendēt uz ES struktūrfondu programmu atbalstu, tādēļ, lai uzrunātu pēc iespējas plašāku uzņēmēju loku, esam izveidojuši uzņēmējdarbības atbalsta platformu
business.gov.lv, kurā aicinām reģistrēties ikvienu Latvijas uzņēmēju. Ar tās starpniecību nodrošināsim personificētu saikni ar lielāku uzņēmumu skaitu," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Eksportētājiem tika lūgts arī novērtēt LIAA izveidoto Latvijas Ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla piedāvātā atbalsta noderīgumu savam uzņēmumam. Visbiežāk kā noderīgs norādīts atbalsts kontaktu dibināšanā ar potenciālajiem iepircējiem (būtu noderīgs – 63%, nebūtu noderīgs – 33%), salīdzinoši bieži kā noderīgas savam uzņēmumam tika norādītas arī vispārējas konsultācijas par eksporta nosacījumiem konkrētā valstī (būtu noderīgas – 62%, nebūtu noderīgas – 33%) un informācijas sniegšana par dažāda veida tirdzniecības veicināšanas pasākumiem konkrētā valstī (būtu noderīga – 58%, nebūtu noderīga – 37%). Savukārt nedaudz biežāk kā nenoderīgu nevis noderīgu eksportētāji novērtējuši atbalstu potenciālo investoru uzrunāšanā (būtu noderīgs – 48%, nebūtu noderīgs – 49%).

Domājot par sava uzņēmuma preču vai pakalpojumu noietu ārvalstu tirgos, 66% eksportētāju norādījuši, ka to sekmētu labāka Latvijas starptautiska atpazīstamība, turpretī 27% – ka tā to nesekmētu. Aptauja atklāj, ka vairāk nekā trešdaļai jeb 35% eksportētāju produktam vai pakalpojumam palīdz fakts, ka tā izcelsmes valsts ir Latvija, 5% eksportētāju tas traucē, savukārt vairāk nekā puse jeb 60% norādījuši, ka tam nav nozīmes.

Pēc savas pieredzes un novērtējumiem salīdzinot Lietuvas, Igaunijas un Latvijas atpazīstamību ārvalstīs, 40% eksportētāju norādījuši, ka Lietuva tiek atpazīta labāk nekā Latvija, bet 9% – ka sliktāk; 39% norādīja, ka tās tiek atpazītas vienlīdzīgi. Savukārt 42% eksportētāju norādījuši, ka Igaunija ārvalstu vidē tiek atpazīta labāk, nekā Latvija, 9% norādījuši, ka tā tiek atpazīta sliktāk, bet 34% – ka vienlīdzīgi.

Vērtējot Latvijas valsts tēlu citu valstu acīs, kopumā vairāk nekā trešdaļa eksportētāju norādīja, ka tas ir pozitīvs (ļoti pozitīvs – 3%, drīzāk pozitīvs – 35%), turpretī kopumā tikai 8% norādīja, ka tas ir negatīvs (ļoti negatīvs – 1%, drīzāk negatīvs – 7%); puse jeb 50% eksportētāju uzskata, ka Latvijas tēls citu valstu acīs ir neitrāls. Gandrīz puse jeb 49% eksportētāju uzskata, ka pēdējo 5 gadu laikā Latvijas atpazīstamība ārvalstu uzņēmēju vidē ir uzlabojusies, 3% uzskata, ka tā ir pasliktinājusies, taču 40% – ka tā nav mainījusies.

Aptaujā tika jautāts arī par Latvijas eksportējošo uzņēmumu sadarbību ar ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem. 11% eksportējošo uzņēmumu strādā viens darbinieks, kurš pēdējā gada laikā ir atgriezies pēc mācībām vai darba perioda ārzemēs, kas bija ilgāks par 6 mēnešiem, un 11% uzņēmumu tādi ir vairāki, turpretī 75% eksportējošo uzņēmumu šādu darbinieku nav. Visbiežāk šādi darbinieki ir atgriezušies no Apvienotās Karalistes (54%) un Vācijas (17%), kā arī lielākoties šādi darbinieki ieņem vadošu vai speciālista pozīciju (to ieņem 56% šādu darbinieku, bet neieņem – 43%).

Saskaņā ar aptaujas datiem, 14% aptaujāto uzņēmumu ir darbinieki, kas strādā attālināti no ārvalstīm. Vairāk nekā trešdaļa jeb 36% eksportētāju apsvērtu iespēju attālināti nodarbināt ārvalstīs dzīvojošos Latvijas izcelsmes cilvēkus, turpretī vairāk nekā puse jeb 55% to neapsvērtu. Uzņēmējiem, kas norādīja, ka neapsvērtu šādu iespēju, tika lūgts norādīt, kāpēc viņi to neapsvērtu – salīdzinoši biežāk norādīts, ka tas neatmaksājas (21%), ir problēmas ar iespējamo darbinieku atbilstošām prasmēm un zināšanām (16%), ir sarežģīti uzraudzīt darbiniekus (12%) un ir grūtības attālināti veikt kandidātu izvērtēšanu un atlasi (11%). Jāatzīmē, ka 26% eksportētāju norādīja, ka tas nav nepieciešams, bet 28% norādīja, ka darba specifika nepieļauj attālinātu darbu.

Vērtējot vispārējo ekonomisko situāciju pārstāvētajā nozarē, salīdzinot ar to, kāda tā bija pirms 12 mēnešiem, kopumā 37% eksportētāju norādījuši, ka tā ir uzlabojusies (ievērojami uzlabojusies – 9%, nedaudz uzlabojusies – 28%), 27% eksportētāju norādījuši, ka ekonomiskā situācija nozarē ir palikusi bez izmaiņām, turpretī 36% eksportētāju norādījuši, ka situācija ir pasliktinājusies (ievērojami pasliktinājusies – 12%, nedaudz pasliktinājusies – 24%).