Viņš skaidroja, lai arī jaunākie statistikas liecina, ka uz vienu pārstrādāto kubikmetru koksnes strādā vairāk meža mašīnu operatoru un kokvedēju nekā jebkad iepriekš, darbaspēka pieejamība kokapstrādes un mežizstrādes nozarēs joprojām ir liela problēma un "sāpīgs" jautājums.
Nozare ir izvērtējusi arī iespējamību piesaistīt darbaspēku no ārvalstīm, taču tas izmaksātu vairāk nekā konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšana vietējam darbaspēkam. "Piesaistīt ārvalstu darbaspēku jebkurā gadījumā, ņemot vērā apmācības, valodu barjeru un birokrātiju izmaksātu vairāk nekā algu celšana un darba apstākļu uzlabošana jau esošajiem darbiniekiem iekšējā tirgū," teica Bukonts.
"Latvijas koks" izpilddirektors gan piebilda, ka darbaspēka trūkums šogad nav saasinājies, ņemot vērā ražošanas apmēru kritumu kokrūpniecības nozarē. Taču, lai mazinātu darbaspēka trūkuma negatīvo ietekmi nākotnē, kokapstrādātāji strādā pie automatizācijas, esošo darbinieku apmācīšanas un sadarbojas ar izglītības iestādēm jauno speciālistu sagatavošanā.
"Strādājam pie ļoti pieejamas, kvalitatīvas profesionālās izglītības, veidojam sadarbību ar izglītības iestādēm," sacīja Bukonts.
Asociācijas "Latvijas koks" uzņēmumu galvenā produkcija ir bērza saplāksnis, liekti līmētās detaļas, koksnes skaidu plātnes, mēbeļu plātnes, sērkociņi, zāģmateriāli, dažādi izstrādājumi no koksnes un visu veidu mēbeles, kā arī ostas pakalpojumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
