"Kopš iepriekšējās krīzes bankas ir būtiski stiprinājušas kapitālu un uzlabojušas tā kvalitāti. Tāpat ir stiprināti likviditātes buferi. Tagad mums ir veselīgāka un mazāk savstarpēji saistīta banku sistēma. Taču, ja mēs iedomājamies Armagedona cienīgu scenāriju, kura beigās visa Eiropa pazūd jūrā, tad, protams, nepalīdzēs nekas," sacīja Kēniga.
Viņa norādīja, ka daudz spēcīgāka pašlaik ir arī banku uzraudzība. "Vairs nav tā, ka viens uzraugs rūpējas par Latviju, otrs par Igauniju, trešais – par Lietuvu utt. Tagad mēs strādājam kopā Eiropas līmenī," pauda Kēniga.
Vienotā noregulējuma valdes priekšsēdētāja gan brīdināja, ka joprojām ir jābūt ļoti vērīgiem un jāseko, kādas norises notiek ekonomikā.
"Pēdējos septiņos astoņos gados ekonomika aug, un kaut kad tas beigsies. Bankām nav jāveido būtiski uzkrājumi sliktajiem kredītiem, jo saule spīd, bet ir jāsaprot, ka kaut kad sāks līt un var atnākt arī vētra. Viens no jautājumiem, kas prasa uzmanību, ir banku pelnītspēja. Tas nav aktuāls jautājums Latvijā, bet kopumā Eiropas bankām tā ir problēma. Tāpat jautājums ir par bankām, kuru bilancēs joprojām ir mantojums no iepriekšējās krīzes. Mēs negribētu sagaidīt ziemu, pirms mūsu māja ir tai sagatavota," atzina Kēniga.
Tāpat viņa uzsvēra, ka neviena krīze nav iepriekšējās kopija, tādēļ nevajag koncentrēties tikai uz tām problēmām, kuras radīja iepriekšējo krīzi, bet domāt, kas var izraisīt nākamo.
"Otra lieta, par kuru ir jābūt uzmanīgam, – nevajag fokusēties tikai uz lielajām bankām! Dzīve liecina, ka lielas problēmas var radīt tieši vidējā izmēra bankas. Es agrāk strādāju apdrošināšanā, un tur tika teikts, ka nav jāuztraucas par mazajām kompānijām, jo tās spēs izdzīvot, nav jāuztraucas par lielajām, jo tās parasti ir labi sagatavotas, lai izkļūtu no problēmām. Taču visbīstamākās ir vidējās kompānijas, jo tās parasti iedomājas, ka ir tikpat labas kā lielās. Tādēļ ir jābūt ar atvērtu prātu un jādomā, kas varētu radīt nākamās problēmas," uzsvēra Kēniga.
Viņa arī atgādināja, ka Vienotais noregulējuma mehānisms rada sistēmu, kā tikt galā, ja problēmas piedzīvo liela un ekonomikai svarīga finanšu struktūra. "Vienlaikus ir jāatceras, ka noregulējuma mehānisms nav vienmēr atdzīvināšana. Tas nav nesāpīgs vingrinājums, kas visus padara laimīgus. Tas var beigties arī ar maksātnespējas procedūru," teica Kēniga.
Vienotais noregulējuma mehānisms kopā ar Vienoto uzraudzības mehānismu Eiropas banku savienībā tika izveidoti pēc iepriekšējās krīzes. Vienotā noregulējuma mehānisma pārziņā nonāk sistēmiski svarīgas bankas, ja tās saskaras ar problēmām, lai to glābšanā nebūtu jāizmanto nodokļu maksātāju līdzekļi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
